Latvijā ir pilsētas, kur aptieku ķēdes izplešas, veido pat minimonopolus, un ir vietas, kur pat ļoti trūkst aptieku. Divos Latvijas novados nav nevienas aptiekas.
Viens no tiem ir Krievijas pierobežā esošais Ciblas novads. Klešņiku ciema vienīgā iedzīvotāja Vaseļina zāles reizēm lūdz sagādāt autoveikala darbiniecei, savukārt citi brauc uz 10 un dažiem pat 30 kilometru attālo Ludzu vai pērk zāles Krievijā.
Izbraukuma aptiekas vairākās valstīs
KP pamanījusi, ka aptiekas ļoti koncentrējas pēc iespējas apdzīvotās vietās, taču nomaļākās vietās jaunas aptiekas neparādās. Tātad aptieku izvietošanas kritēriji ar vienmērīgu aptieku pārklājumu visu Latviju nenodrošina un jāmeklē citi risinājumi. Daudzviet pasaulē, piemēram, ASV, arī Vācijā, ir tā dēvētās mobilās jeb izbraukuma aptiekas.
"Runājot par mobilo aptieku, es nezinu, kur ir problēma. Protams, es gribētu teikt, ir jāskatās sistēmiski. Ja tā pafilozofē, es neredzu nekādas problēmas, ja pastāv mobilie mamogrāfi," stāsta KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.
Viņa norāda, ka, līdzīgi kā risina pacientu izmeklēšanu ar mamogrāfiem, arī aptieku darbinieki var ar pacientiem sazināties un iegūt ziņas, cik cilvēkiem un kādas zāles kur vajadzīgas.
"Galu galā nedzīvo cilvēki uz vientuļas salas, kur nav nekādu komunikācijas līdzekļu, nav ne ārstu, nekā nav. Es domāju, ka Latvijas zemās apdzīvotības apstākļos ārpus centriem tas varētu būt risinājums," domā Ābrama.
Veselības ministrija skeptiska par ideju
Par nozari atbildīgās VM Farmācijas departamenta direktore Diāna Arāja uzreiz norāda uz riskiem, ko sagādātu aptiekas uz riteņiem.
"Jau pati nozare uzreiz piedāvā klāstu ar iespējamiem riskiem, ka, piemēram, [zāles] izplatot ar kādu mobilo aptieku, tā pēc būtības nebūs izkontrolējama, kas tieši notiek. Vai tiek ievēroti derīguma termiņi?
Jāsaprot, ka medikamentiem ir īpatnība, ka ne visiem ir ļoti gari derīguma termiņi. Veselības inspekcija to pārbaudīt nevarēs," domā Arāja.
Tāpat arī ministrijas ierēdņiem ir bažas, ka, ja valstī ieviesīs mobilās aptiekas, tās var novados vēl vairāk izspiest individuālās aptiekas.
Farmaceiti nav pret, bet nav arī par
Latvijas Farmaceitu biedrības vadība nav kategoriski pret, taču ir piesardzīga.
"Par auto mēs nesakām pilnīgu un galīgi nē, bet ir ļoti skaidri un precīzi jānodefinē, kā, kad un ar kādām prasībām atbilstoši tad tur visam ir jānotiek," biedrības vadītāja Kitija Blumfelde uzsver, ka ārvalstīs mobilās jeb izbraukumu aptiekas parasti nav nekādi autoveikali, bet gan konkrētu pasūtījumu pievešana cilvēkiem.
"Pasūtījumu veic vai nu telefoniski vai elektroniski. Otrkārt, visbiežāk zāles piegādā farmaceits. Vai arī atsevišķās valstīs tas nav tik strikti pateikts, ja aptieka var pierādīt, ka ir notikusi farmaceita konsultācija, pirms cilvēks saņem šīs zāles.
Ja mums aptieku uzņēmumi šobrīd ir satraukti par to, ka farmaceitu it kā trūkst, tad, piedodiet – kādas mobilās aptiekas!" sprieda Blumfelde.
Viņa arī šaubās, cik izdevīgi komersantam būtu atbilstoši visām prasībām, arī zāļu uzglabāšanai, iekārtot šādu transportlīdzekli un vienu farmaceitu nodarbināt šādā auto aptiekā.
Ne visi ieinteresēti par mobilo aptieku
Uzrunājot aptieku tīklus, ne visi ir ieinteresēti mobilo aptieku veidošanā. Taču, piemēram, "Benu aptiekas" valdes locekle Vizma Vīksna atzina, ka tīkla vadība par to domājusi.
"Šobrīd no likumdošanas skatījuma tiek saskatīti daudzi riski par tā saukto kreiso biznesu, par zālēm, kuru kvalitāti nevarēs pārbaudīt, par veidu, kā tas notiks. Mūsu skatījumā - par to jārunā. Mēs esam daudz diskutējuši un domājuši par tā saucamo zāļu piegādi mājās pacientiem. (..)
Ja tur dzīvo simt cilvēku, sakarus varētu nodrošināt, mēs varētu piegādāt zāles uz mājām. Tas varētu būt veids, kā cilvēkiem zāles nogādāt," atzina Vīksna.
KP: Būtiskākais ir sakārtot nozari kopumā
KP vadītāja Ābrama norāda, ka šobrīd būtiskākais ir sakārtot nozari kopumā, nevis pievērsties no kopainas atrautiem problēmu jautājumiem.
"Sistēma kopumā ir slima šobrīd. Tagad kaut ko paņemot, kaut ko ieviešot, neko neizmainīs, tur ir spēcīgas izmaiņas vajadzīgas," teica KP vadītāja.
Arī Latvijas Farmaceitu biedrības vadītāja Blumfelde norāda uz lielāko problēmu – farmācijas jomā nav skaidra attīstības redzējuma, nav stratēģiska dokumentam, uz ko ejam šajā nozarē. Līdz šim risināti tikai fragmentāri jautājumi, tāpēc no VM būtu sagaidāms, lai tā ķertos risināt veselības aprūpes, tajā skaitā aptieku pieejamības problēmu reģionos.
