Ābrama stāstīja, ka publiskajos iepirkumos nezūd tendence vienoties par to, "kuram uzņēmumam ir kurš klients", tādēļ iepirkumā "konkurents" speciāli sniedz sliktāku piedāvājumu, lai ļautu otram uzņēmuma uzvarēt. Tāpat notiekot nelegālas vienošanās par cenas palielināšanu.
Ne tikai karteļu veidošanā, bet vispār saimniekošanā ar nodokļu maksātāju naudu Ābrama saskata, ka Latvijā nav amatpersonu atbildības par kļūdām. Piemēram, Rīgas brīvosta kompensācijās un tiesu darbos iztērējusi daudz naudas, bet neviena amatpersona par to pat netaisās uzņemties atbildību.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē otrdien, 29. janvārī, diskutēs par grozījumiem Konkurences likumā, lai varētu Konkurences padomei dot plašākas pilnvaras. Padome tad varētu arī ierosināt pārkāpuma lietas, nevis tikai rekomendēt, ko pārkāpējiem vajadzētu darīt.
Tajā pašā laikā Ābrama uzskata, ka Latvijā pietiekami netiek izmantotas tās iespējas, ko jau sniedz Konkurences likums. Tajā rakstīts, ka iespējams pieprasīt kompensēt konkurences pārkāpumā radītos zaudējumus. Tādu gadījumu gan neesot.
KONTEKSTS:
Nepilnu pusmiljonu eiro, tik lielu summa pērn valsts budžetā iekasēta pēc Konkurences padomes piemērotajiem sodiem astoņiem uzņēmumiem.
Pērn Konkurences padome atklāja divas aizliegtas vienošanās, uzņēmumiem saskaņojot neatļautu darbību publiskajos iepirkumos. Tāpat konstatēta kropļota konkurence trīs meliorācijas uzņēmumos. Fiksētas arī citas neatļautas shēmas un pat karteļi. Sodīts arī 28 pašvaldībām piederošais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums "ZAAO". Vēl 37 personas tikušas cauri sveikā, saņemot brīdinājumus.
