Kam un kad nepieciešama apvienošanās atļauja:
- uzņēmumu kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijā - ne mazāks par 30 000 000 eiro un
- vismaz 2 dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijā - ne mazāks par 1 500 000 eiro katram.
Padomei ir tiesības pieprasīt ziņojumu par plānoto vai jau notikušo apvienošanos, pirms nav pagājuši 12 mēneši no apvienošanās dienas, ja:
- apvienojas tiešie konkurenti, rezultātā to kopējā tirgus daļa pārsniedz 40% un
- padomei ir pamatotas aizdomas, ka apvienošanās rezultātā var rasties vai nostiprināties dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence.
Pērn padome saņēma 20 apvienošanas paziņojumus, un tas ir par aptuveni 50% vairāk nekā 2017 .gadā, stāstīja Ābrama.
Tikai vienā no šiem 20 gadījumiem padome atteica uzņēmumu lūgumam. Tas bija veikalu tīkla “Maxima” plāns nomāt telpas Rīgas centrā, Tērbatas ielā, kur atradās “Top” veikals.
Vienā gadījumā uzņēmumi nepaziņoja par apvienošanos, par ko saņēma sodu.
Ābrama sprieda, ka uzņēmumu aktīvāka apvienošanās liecina - viņi meklē viedu, kā efektivizēt darbu, maina biznesa fokusu, attīsta eksportspējas, un kopumā ekonomika koncentrējas.
Apvienošanās darījumu pieaugoša tendence vērojama jau pēdējos trīs gadus, spēkus apvienojot gan vietējiem uzņēmumiem, gan ārvalstu uzņēmumiem, pārpērkot vietējos.
Pieaugošās uzņēmumu konsolidācijas tendences pamatā ir dažādi iemesli: tirgus pozīciju nostiprināšana, biznesa fokusa maiņa, eksportspējas stiprināšana, sinerģijas radīšana starp vairākiem uzņēmumiem ar mērķi samazināt izmaksas, veidot vienotu attīstības politiku un palielināt konkurētspēju tirgū, teikts KP paziņojumā medijiem.
Apvienošanās notikušas vismaz 25 Latvijas tautsaimniecības nozarēs
No KP pērn izskatītajiem 20 apvienošanās ziņojumiem ceturtā daļa ir bijuši par sarežģītiem darījumiem, kur nepieciešama padziļināta tirgus analīze. Vērtētie apvienošanās darījumi kopumā ietekmējuši vismaz 25 Latvijas tautsaimniecības nozares, savukārt sarežģītākās apvienošanās ietekmējušas tādas komercdarbības jomas kā pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecība, telekomunikācijas, apdrošināšanas pakalpojumi, lauksaimniecības dzīvnieku barības ražošana, graudu vairumtirdzniecība, kā arī siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošana un piegāde.
Mazie tirgotāji apvieno spēkus
Tāpat kā iepriekšējos gados, arī pērn ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības nozarē ir novērojama augsta tirgus dalībnieku aktivitāte. 2017. gadā galvenā konkurences cīņa notika plaša sortimenta veikalu attīstībā, tai skaitā multifunkcionālajos iepirkšanās centros, bet 2018. gadā vadošie nozares tirgus dalībnieki SIA “Rimi Latvia” un SIA “Maxima Latvija” arvien aktīvāk sāka paplašināt savu darbību mazo veikalu jeb ekspresveikalu nišā.
Lielo tirgus dalībnieku aktivitāte mudina citus nozares spēlētājus meklēt risinājumus, lai palielinātu savu konkurētspēju. Uzņēmumi, kas darbojas ar “top!” preču zīmi, cenšas efektivizēt iekšējo organizatorisko struktūru iepirkumu grupas ietvaros, samazinot tās sadrumstalotību. 2018. gadā SIA “Firma Madara 89” ieguva kontroli pār SIA “Lars Limited” un 13 tai piederošiem veikaliem, tādējādi palielinot savā īpašumā esošo veikalu skaitu līdz 113 vienībām.
Nākotnē varētu pieaugt pārtikas internetveikalu nozīme, kas līdz šim Latvijā nav plaši izplatīti. Tas paver jaunas iespējas tirgus dalībniekiem, it īpaši radot aktīvāku konkurenci vietās, kur jaunu veikalu atvēršana ir apgrūtinoša ierobežotu platību, stratēģiski nozīmīgu vietu trūkuma vai pārlieku augstu investīciju dēļ, paredz KP.
Telekomunikāciju tirgus apmierina pieprasījumu
Latvijā pēdējo gadu laikā vadošie telekomunikāciju uzņēmumi ir paplašinājuši savu darbību, patērētājiem piedāvājot ne tikai mobilo sakaru pakalpojumus, bet arī citus digitālos pakalpojumus.
2018. gadā KP noslēdza SIA “Bite Latvija” un SIA “Stream Networks” apvienošanās darījuma izvērtēšanu un secināja, ka konkrētais darījums var radīt arī vairākus pozitīvus ieguvumus – pakalpojuma kvalitātes uzlabojumus un kompleksu digitālo pakalpojumu piedāvājumus, tāpēc darījumus tika atļauts.
Arī citi telekomunikāciju operatori pēdējo gadu laikā ir paplašinājuši savu piedāvājuma portfeli, arvien vairāk attīstot digitālo mediju (satura) pakalpojumus, kas norāda uz telekomunikāciju nozares spēlētāju vēlmi un nepieciešamību attīstīties arī ārpus savas pamatdarbībās.
KP paredz, ka šādas attīstības tendences būs novērojamas arī turpmāk.
Pieeja klientu datiem sniegs konkurences priekšrocības
Attīstoties digitālajai ekonomikai, lielo datu jeb “big data” koncepts kļūs arvien nozīmīgāks gan apvienošanās, gan citu konkurences pārkāpumu, piemēram, dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas lietu izvērtēšanas procesā.
KP paredz, ka nākotnē iestādei nāksies vērtēt, kādas konkurences priekšrocības uzņēmumam rada “big data” esamība, it īpaši tādos tirgos kā finanses, apdrošināšana, medicīna un digitālie pakalpojumi.
Būtiska nozīme “big data” varētu būt arī patēriņa preču mazumtirdzniecības nozarē. Uzņēmumi arvien vairāk savu stratēģiju veido, balstoties uz klientu datiem. Šāda informācijas analīze spēj nodrošināt arī konkurences priekšrocības, proti, jo tirgus dalībniekam ir pieejams lielāks apjoms datu par patērētāju paradumiem, jo atbilstošāku piedāvājumu tas var sniegt, pielāgojot piedāvājumus atbilstoši konkrētā patērētāja dzīvesveidam un tā izmaiņām, vairojot patērētāja lojalitāti.
Apvienošanās sarežģītība stimulē KP darbību
KP prognozē, ka arī 2019. gadā apvienošanās darījumu skaits varētu sasniegt 16 – 19 vienības.
Lielāka uzmanība tiek akcentēta uz apvienošanās dalībnieku nākotnes stratēģijām un to iespējamo ietekmi uz konkurences procesu. Tāpat KP padziļināti vērtē apvienošanos darījumu ekonomiskos faktorus, piemēram, nosakot patērētāju izvēles iespējas ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā un konkurentu rīcības stimulus apdrošināšanas tirgū.
Pērn sodīti 8 uzņēmumi
Nepilnu pusmiljonu eiro, tik lielu naudassodu pērn valsts budžetā iekasēti pēc Konkurences padomes piemērotajiem sodiem 8 uzņēmumiem.
Pērn Konkurences padome atklāja divas aizliegtas vienošanās, uzņēmumiem saskaņojot neatļautu darbību publiskajos iepirkumos. Tāpat konstatēta kropļota konkurence trīs meliorācijas uzņēmumos. Fiksētas arī citas neatļautas shēmas un pat karteļi. Sodīts arī 28 pašvaldībām piederošais atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums “ZAAO”. Vēl 37 personas tikušas cauri sveikā, saņemot brīdinājumus.
“Mēs esam arī pagājušajā gadā pievērsuši uzmanību ne tikai izglītošanai, bet arī tādai stingrākai ietekmēšanai. Mēs redzam, ka ministrijas un citas iestādes, kas rīko publiskos iepirkumus, ļoti nevērīgi izturas pret saviem pienākumiem. Es nesaku, ka iepirkumu dokumentācija tiek izstrādāta neadekvāti vai kādam tiek piemērotas priekšrocības, bet vienkārši neveic nekādu dokumentu izpēti. Pieļauj, ka tiešām tur ir uzņēmēju vienādas iesniegtas tāmes vai vienādas cenas. Tam nepievērš uzmanību, jo ātri jānotiek šim iepirkumam,” medijiem pauda Ābrama.
