ĪSUMĀ:
- 2015. gada beigās konkurences uzraugs atļāva Igaunijas uzņēmumam "MM Grupp" pirkt ziņu aģentūru "LETA".
- Neilgi pirms tam "MM Grupp" piederēja "LETA" konkurenti – "BNS-Latvija" un "Mediju Monitorings".
- Tos "MM Grupp" pārdeva trešajai personai "AMP Investeeringud", lai neveidotos monopolstāvoklis.
- Taču lielākā daļa darbinieku no abiem pārdotajiem uzņēmumiem pārvirzīti uz "LETA".
- KP pārmet "MM Grupp" neziņošanu par apvienošanās darījuma apstākļu izmaiņām.
- KP ieskatā apvienošanās īstenota pretēji 2015. gada lēmumam, ar kuru atļauta "LETA" iegāde.
- "LETA" īpašnieki vēl lems, vai pārsūdzēt KP lēmumu.
"MM Grupp" un SIA "LETA" apvienošanās ziņojuma izvērtēšanas laikā Igaunijas uzņēmums nesniedza KP būtisku informāciju par darbinieku apjomīgu pieņemšanu no nodalītajām sabiedrībām un attiecīgi liedza iestādei izdarīt objektīvus apsvērumus par tirgus struktūras iespējamām izmaiņām.
2015. gadā KP atļāva "MM Grupp" iegādāties ziņu aģentūras pakalpojumu sniedzēju SIA "LETA".
Pirms apvienošanās ziņojuma iesniegšanas igauņu uzņēmumam bija piederējuši "LETA" konkurenti – SIA "BNS-Latvija” un SIA "Mediju Monitorings". Darījuma īstenošanas gadījumā apvienotos divas vienīgās ziņu aģentūras Latvijā un izveidotos monopolstāvoklis.
Tāpēc "MM Grupp" strukturāli nodalīja "BNS-Latvija" un "Mediju Monitorings", uzņēmumus pārdodot trešajai personai – igauņu uzņēmumam "AMP Investeeringud".
KP konstatēja, ka, neskatoties uz "BNS-Latvija" un "Mediju monitorings" nodalīšanu, apvienošanās darījuma izvērtēšanas laikā "LETA" pieņēma darbā 79% jeb 30 "BNS-Latvija" un 94% jeb 16 "Mediju Monitorings" darbiniekus. Lielākā daļa no šīm personām jaunas darba tiesiskās attiecības uzsāka nākamajā dienā pēc iepriekšējo izbeigšanas.
"BNS-Latvija" gada pārskati liecina, ka lielākā daļa jeb divas trešdaļas līdz trīs ceturtdaļas no uzņēmuma izmaksām ir saistītas ar personālu. Tādējādi KP secina, ka ziņu aģentūrās strādājošie darbinieki ir svarīgākais ekonomiskās darbības resurss, kas ir nozīmīgs ziņu aģentūru konkurētspējai un pastāvēšanai tirgū.
Saskaņā ar apvienošanās noteikumiem ziņojuma iesniedzējam ir pienākums gan pirms ziņojuma iesniegšanas, gan tā izvērtēšanas laikā sniegt KP visu informāciju, kas ir tā rīcībā un kas pilnībā atklāj apvienošanās darījuma būtību un nozīmīgākos posmus, lai iestāde var pieņemt objektīvu un tirgus konkurences struktūras saglabāšanai labvēlīgāko lēmumu.
KP konstatēja – lai arī "MM Grupp" nodalīja uzņēmumus trešajai personai, tas ziņojuma izskatīšanas laikā no atsavināmajiem uzņēmumiem pārvirzīja uz "LETA" svarīgāko resursu, proti, lielāko daļu nodalīto uzņēmumu darbinieku.
Apvienošanās noteikumu pārkāpums, neziņojot par apvienošanās darījuma apstākļu un faktu izmaiņām, liedza iestādei izdarīt objektīvus apsvērumus par tirgus struktūras saglabāšanos ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū Latvijā. Saskaņā ar apvienošanās regulējumu "MM Grupp" īstenoja apvienošanos pretēji KP 2015. gadā pieņemtajam atļaujošajam lēmumu iegādāties "LETA", par ko Igaunijā reģistrētajam uzņēmumam piemērots 32 200 eiro naudas sods, norāda KP.
Aģentūras LETA īpašnieki noteiktajā termiņā izlems, vai pārsūdzēt Konkurences padomes (KP) lēmumu par naudas soda piemērošanu. Aģentūras LETA uzraudzības padomes priekšsēdētājs Svens Nūtmans norāda, ka KP lēmums uzņēmumam ir pārsteigums.
"Pašreiz iepazīstamies ar KP lēmumu, atvēlētā mēneša laikā izvērtēsim. Noteikti sadarbosimies ar KP, lai skaidrotu un atrisinātu radušos situāciju," uzsver Nūtmans.
KONTEKSTS:
Igaunijas "MM Grupp" caur holdingkopāniju "UP Invest" 2015. gada vasarā ieguva izšķirošu ietekmi pār "LETA". Paziņojumā medijiem "UP Invest" vadība tolaik norādīja – gan "BNS", gan "LETA" zīmoli Latvijā tiks izmantoti arī turpmāk. Neilgi pēc "LETA" iegādes "BNS-Latvija" un "Mediju Monitorings" pārdotas citam Igaunijas uzņēmumam – "AMP Investeeringud". Tāpēc apvienošanās dalībnieki vairs nav konkurenti ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū, tā norādīja KP 2015. gada ziemā, dodot atļauju "LETA" pirkšanas darījumam.
Īpašnieki "LETA" iegādes darījuma summu neatklāja. Līdz darījumam aģentūras "LETA" kontrolpakete jeb 99,66% daļu piederēja SIA "Baltijas informācijas grupa", kuras līdzīpašnieki vienādās daļās bija Agris Strautnieks, Mārtiņš Barkāns un Alvja Krasovska vadītā SIA "Dyaltos Capital". Savukārt par "BNS-Latvija" īpašnieku pēc "MM Grupp" kļuva Igaunijas pilsonis Arno Megi, kurš ilgi strādājis par maksātnespējas administratoru, iepriekš ziņoja "De facto".
