Konkursa otrajā kārtā pretendenti pamatoja savu motivāciju ieņemt šo amatu, prezentēja redzējumu par VID attīstību un atbildēja uz jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbību, budžeta plānošanu, VID darbības jomu un administratīviem procesiem.
Konkursa pēdējā kārtā izvirzītos pretendentus sākotnēji vērtēs personālvadības speciālisti, kas pārbaudīs vadības kompetences, un par gūtajiem novērojumiem sagatavos kopsavilkumu. Izvērtējot šajā un iepriekšējās konkursa kārtās gūto informāciju, komisija noteiks, kurš no konkursa finālistiem saņem visaugstāko vērtējumu kopumā.
Par šo pretendentu vēl tiks apkopotas atsauksmes no vismaz septiņām personām, kā arī veikta padziļināta reputācijas risku analīze.
Konkursa noslēgumā komisija izvēlēto atbilstošāko pretendentu ieteiks finanšu ministram, kurš savukārt pieņems lēmumu par šī pretendenta kandidatūras virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Ja VID ģenerāldirektora amata kandidāts gūs nepieciešamo valdības atbalstu, tas šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.
Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vada Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Komisiju veido: Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes vicepriekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Uldis Biķis, kā arī Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomes locekle, Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētāja Ieva Tetere.
Tāpat pretendentu atlases procesā piedalās finanšu ministra izvirzīti neatkarīgi novērotāji no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Grāmatvežu asociācijas. Konkursa komisija sadarbojas arī ar Drošības policiju un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kas sniedz visa veida atbalstu un nodrošina komisijai nepieciešamo informāciju par kandidātiem izsvērta lēmuma pieņemšanai.
Jānis Citskovskis Latvijas Radio sacīja, ka pretendentu lokā bijušas pārstāvētas “visdažādākās tautsaimniecības nozares”.
Citskovskis prognozēja, ka komisija varētu gala lēmumu pieņemt novembra pirmajās nedēļās.
Ja jaunās valdības veidošana ieilgs, atkārtotā konkursa rezultāti varētu kļūt zināmi vēl pirms jaunās valdības apstiprināšanas. Partiju apvienības „Attīstībai/Par” politiķis Daniels Pavļuts gan uzskata, ka nākamo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru amatā būtu jāapstiprina jau jaunajai valdībai.
KONTEKSTS:
VID ģenerāldirektora amats kļuva vakants pēc tam, kad naktī uz 10.martu negaidīti nomira VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule. Viņa dienestu vadīja kopš 2016.gada novembra. Martā valdība par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecēla VID ģenerāldirektora vietnieci nodokļu jomā, VID Nodokļu pārvaldes direktori Daci Pelēko.
Uz VID vadītāja amatu tika izsludināts konkurss, kurā uzvarēja bijušais Latvijas Televīzijas valdes loceklis Māris Skujiņš, taču viņš savu kandidatūru atsauca pēc tam, kad publiski izskanēja bažas par viņa reputāciju. Skujiņš gan šīs bažas noraidīja, saucot tās par "melu kampaņu".
Augusta vidū Valsts kanceleja izsludināja atkārtotu atklātu konkursu VID ģenerāldirektora amatam.
