Kovida vīrusa omikrona paveida vilnis ir plašākais, kāds Latvijā bijis, taču pašlaik par kādiem jauniem ierobežojumiem koalīcijas partneri nespriež. Vērojot situāciju citās valstīs, ir cerība, ka šo vilni izdosies pārslimot viegli, taču veselības nozarē mudina pret Covid-19 vakcinēties seniorus. Šajā vecuma grupā omikrona izplatība vēl ir zema un nav plaši zināms, kā šī saslimšana varētu ietekmēt citas jau esošas pacienta kaites.
Slimnīcās reģistrēto Covid-19 pacientu skaits pārsniedzis 800, taču ne visiem tā ir pamata diagnoze, un situācija ir nosacīti kontrolēta, norādīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) eksperts Jurijs Perevoščikovs.
"Tie dati, kas mums pašreiz ir, joprojām neuzrāda to, ka pacientu skaits ar nepieciešamo stacionēšanos kovida dēļ pieaug ļoti lēni. Taču situācija varētu būt trausla, nevaram zināt notikumu attīstību, tāpēc iesakām neapmeklēt vietas ar daudz cilvēkiem, izmantot respiratoru vai medicīnisko sejas masku, lai neinficētu citus un pasargātu sevi un iespēju robežās strādāt attālināti," sacīja Perevoščikovs.
Ik dienu reģistrējot līdz pat 9000 un vairāk Covid-19 inficēšanās gadījumu, aktuāls ir jautājums par iespaidu uz nodarbinātību. Uzņēmēju lokā ar bažām gaida turpmākās divas nedēļas, kad Latvijā prognozēta augstākā Covid-19 saslimšanas izplatība. Plašākās iespējas ierobežot ar omikrona paveida inficēto saslimšanu veicina ar attālināto darbu, bet klātienē – ar darbinieku kopu vai ''burbuļu'', kas nesatiekas, organizēšanu, stāstīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Politikas daļas direktora vietnieks Jānis Lielpēteris.
"Lielāka problēma tirdzniecībā un ražošanā, kur jābūt cilvēkiem uz vietas. Ir signāli, ka līdz pat 30% darbinieku ir saslimuši.
Tas, kas palīdz, ka biznesi šajos pēdējos divos gados iemācījušies lietot ''burbuļus'', FFP2 respiratorus, testē vēl pirms ierašanās darbā. Arī Veselības ministrijas algoritms, kas ļauj atgriezties darbā ātrāk pēc pārslimošanas vai pozitīva testa ļauj nodrošināt šo situācijas stabilitāti," pastāstīja Lielpēteris.
Vienlaikus valdība otrdien plāno lemt par ārpakalpojuma nodrošināšanu arī šajā gadā Covid-19 inficēto un viņu kontaktpersonu apzvanīšanai par ierobežojumu ievērošanu un to pārbaudi. Šim pakalpojumam plāno novirzīt vairāk nekā 720 000 eiro.
Tāpat valdību veidojošie politiķi cer uz iespējām ierobežojošos pasākumus mazināt no marta, pēc ārkārtējās situācijas beigām. Tas būtu jāsāk ar ārtelpas ierobežojumu mazināšanu, uzskata Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija). Pēc viņa teiktā, pakāpeniski jāatsakās arī no “sarkano" un "zaļo" režīmu dalījuma iekštelpās un kvadrātmetru nosacījumiem katrai personai iekštelpās, jo atbilstoši Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatības tendencēm un vieglajai saslimšanai šiem ierobežojumiem vairs nav jēgas.
"Būtībā centrā ielikt vidusmēra iedzīvotāju, paskatīties uz viņam uzlikto ierobežojumu slogu. Tajā skaitā vakcinētajiem iedzīvotājiem, kuri pret valsti un kopējām sabiedrības interesēm izturējušies ļoti atbildīgi. Man interesē šīs ekonomiski aktīvās sabiedrības daļas intereses. 95% no viņiem ir vakcinēti pret Covid-19. Mazāki ierobežojumi viņiem atsauksies arī uz nozaru darbu, jo šī ir arī ekonomiski aktīvākā sabiedrības daļa, kas apmeklē lielveikalus, pērk cita veida preces un pakalpojumus," sacīja Feldmans.
Koalīcijas partneri apņēmušies par ierobežojumu atvieglošanu vienoties līdz februāra beigām.
KONTEKSTS:
2021. gada rudenī Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot augstāko atzīmi, valdība līdz 11. janvārim izsludināja ārkārtējo situāciju, nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Vēlāk, situācijai pasliktinoties, uz vairākām nedēļām tika ieviests "lokdauns" un mājsēde.
Beidzoties "lokdaunam", no 15. novembra iedzīvotāji brīvāk iepirkties, pulcēties un saņemt pakalpojumus var "zaļajā režīmā", proti, uzrādot Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet cilvēkiem bez sertifikāta jeb "sarkanajā režīmā" ir pieejams pakalpojumu minimums.
Tikmēr gada nogalē bažas sāka radīt Covid-19 vīrusa omikrona paveida izplatība, kas vairākās valstīs novērota straujos tempos. Tāpēc ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināja līdz 28. februārim.
