Komisija apturējusi kompensācijas izmaksas, ņemot vērā neproporcionāli lielus pieprasījumus no konkrētiem reģioniem, kuri tradicionāli neeksportēja lielu produkcijas daudzumu uz Krieviju.
Pagājušajā mēnesī komisija nolēma sniegt palīdzību piensaimniecības nozarei, kuru ietekmēja Krievijas 7.augustā noteiktās ES pārtikas produkcijas embargo, ko Maskava ieviesa kā atbildi uz ES, ASV un citu valstu stingrākām sankcijām un kuru mērķis bija apturēt Krievijas agresiju Ukrainā.
ES plānoja apmaksāt sviesta, piena pulvera un noteiktu sieru veidu uzglabāšanu trīs līdz septiņus mēnešus. Kāda ES amatpersona, kura vēlējās palikt anonīma, aģentūrai AFP norādīja, ka aizdomīgi kompensācijas pieprasījumi nākuši no Itālijas, kur lūgusi apmaksāt uzglabāšanu 74 254 tonnām produkcijas, daudz vairāk nekā Īrija vai Nīderlande.
Dažu nedēļu laikā pieprasījumi jau sasnieguši 87% no šim mērķim paredzētā budžeta. AFP atzīmē, ka no Krievijas lēmuma aizliegt pārtikas importu no rietumvalstīm visvairāk cietušas Somija un Baltijas valstis.
Lai izņemtu no tirgus pārprodukciju, ES plānoja apmaksāt uzglabāšanu aptuveni 155 000 tonnām siera, kas tradicionāli tika eksportēta uz Krieviju.
Līdz šīm piešķirtās kompensācijas tiks izmaksātas, un runa ir par aptuveni 10–15 miljoniem eiro.
Krievijas aģentūra „Itar Tass” vēsta, ka vidēji gada siera imports no ES valstīm sasniedza miljardu eiro.
Jau ziņots, ka Krievija 7.augustā ieviesa sankcijas, nosakot embrago pārtikas produktiem no Eiropas Savienības valstīm, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas. Iepriekš šīs valstis bija noteikušas sankcijas pret daudzām Krievijas varas elitei tuvu stāvošajām amatpersonām un uzņēmējiem saistībā ar viņa atbalstu Maskavas rīcībai Ukrainā un Krimas aneksijai.
Tomēr 20.augustā Kremlis nedaudz pārskatīja sankciju skarto produktu sarakstu, mīkstinot savu pozīciju.
Tiek ziņots arī par Krievijas patērētāju sūdzībām par pārtikas cenu kāpumu pēc pretsankciju ieviešanas.
