Krievijas sāktais karš ir ne tikai militārs uzbrukums un propagandas uzbrukums. Vēl viens virziens ir tā saucamās izdedzinātās zemes stratēģija: izraisīt badu un tā salauzt pretošanos. Tāpēc Krievija apzināti cenšas iznīcināt Ukrainas labības noliktavas un graudu transporta infrastruktūru. Krievijas armijas veiktā Ukrainas ostu blokāde neļauj eksportēt kviešus, kukurūzu un augu eļļas, tādējādi paaugstinot pārtikas cenas pasaules tirgū. Tas rada bada risku nabadzīgāko valstu iedzīvotājiem. 

"Nav šaubu, tas nozīmēs bada reģionus pasaulē," uzsvēra ANO Pasaules pārtikas programmas koordinators Ukrainā Metjū Holingvorts.

Atšķirībā no Eiropas vairākas valstis Tuvajos Austrumos un Āfrikā ir ļoti atkarīgas no Ukrainas un Krievijas pārtikas ziņā. Piemēram, 80% no Ēģiptes kviešu importa nāk tieši no turienes. Tagad šī plūsma apstājusies, jo Krievija bloķē Ukrainas ostas.

"Ja mēs neatvērsim šīs ostas, tad tā ir kara pieteikšana globālajam pārtikas nodrošinājumam. Tam būs ārkārtējas sekas. Šī jau tagad ir vissmagākā pārtikas krīze kopš Otrā pasaules kara. 400 miljoni cilvēku, kuri tiek baroti ar pārtiku, kas nāk no Ukrainas – ja to jūs izslēdzat, un vēl papildus tam pievienojat mēslojuma problēmas, sausumu, pārtikas un degvielas cenas – mums būs elle zemes virsū. Un nākamajos 8 līdz 10 mēnešos tā būs pārtikas cena, bet nākamgad – pārtikas pieejamības problēma," stāstīja ANO Pasaules pārtikas programmas izpilddirektors Deivids Bīslijs.

Taču noprotams, ka tieši tas ir tas, ko vēlas Vladimirs Putins. Briselē jau izskanējušas bažas,  ka Krievija badu izraisa ar nolūku, lai izraisītu jaunu migrācijas vilni uz Eiropas Savienību un tā izdarītu spiedienu.

"Maizes cenas Libānā ir pieaugušas par 70%, un pārtikas sūtījumi no Odesas nevar sasniegt Somāliju. Turklāt Krievija tagad uzkrāj savu pārtikas eksportu kā šantāžas paņēmienu – bremzējot piegādes, lai paaugstinātu cenas pasaulē un tirgojot kviešus apmaiņā pret politisko atbalstu," izteicās Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Eiropa pašlaik cenšas palīdzēt Ukrainai rast citus pārvadājumu veidus graudu eksportam, taču tas nav vienkārši. Pašlaik vienīgais ir no Ukrainas pa dzelzceļu uz Rumānijas ostu, bet to apgrūtina atšķirīgais dzelzceļa sliežu platums. 

"Pašreizējā tempā viņiem būs nepieciešami trīs gadi, lai eksportētu tos krājumus, kas Ukrainai ir," norādīja "COMVEX" graudu operāciju vadītājs Dens Dolgins.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.