Kā liecina Eiropas Savienības gāzes tranzīta operatoru dati, uz kuriem atsaucas aģentūra "Reuters", fiziskā gāzes plūsma pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu no Baltkrievijas uz Poliju pēc pusnakts bija vienlīdzīga nullei.
"Gazprom" arī brīdināja, ka gadījumā, ja tiks nesakcionēti ņemta Krievijas gāze, kas iet tranzītā uz trešajām valstīm, tranzīta apjomi tiks samazināti attiecīgā daudzumā.
«Gāzes trūkums poļu mājās nebūs»
Otrdien "Gazprom" informēja Polijas valsts enerģētikas kompāniju "PGNiG" par nodomu 27. aprīlī pilnībā apturēt piegādes pēc Jamalas līguma.
"PGNiG" pavēstīja, ka Polija ir sagatavojusies iegūt nepieciešamās piegādes no citiem avotiem.
"PGNiG" Krievijas gāzes kompānijas lēmumu uzskata par līguma pārkāpumu un pieprasīs atlīdzināt zaudējumus.
Polijas klimata un vides ministre Anna Moskva paziņoja, ka "Polijai ir nepieciešamie gāzes krājumi un piegāžu avoti, kas aizsargā mūsu drošību –
mēs bijām faktiski neatkarīgi no Krievijas daudzus gadus. Mūsu krātuves ir piepildītas par 76%. Gāzes trūkuma poļu mājās nebūs".
"PGNiG" vairākkārt paziņojusi, ka nemaksās par Krievijas gāzi rubļos, kā to bija pieprasījis Krievijas līderis Vladimirs Putins. "Gazprom" noteiktais termiņš pārejai uz norēķiniem rubļos beidzās otrdien.
Polijas līdzšinējā līguma par Krievijas gāzes importu termiņš beidzas gada nogalē, un Varšava cer atteikties no Krievijas gāzes, aizstājot to ar sašķidrinātās gāzes piegādēm ostās un gāzi no Norvēģijas pa cauruļvadu Baltijas jūrā, kuram jāsāk strādāt rudenī.
“Tas, ka mums ir tik lieli krājumi, nenozīmē, ka mēs tās [rezerves] uzreiz izmantosim. Mums jau maija sākumā tiks piegādāta sašķidrinātā gāze gan no Čehijas, gan Lietuvas. Visticamāk, nekas ārkārtējs līdz pilnīgai gāzes neatkarībai nenotiks, bet rezerves tiek izmantotas tikai krīzes situācijās, piemēram, bargās ziemās. Krīzes situācijas pagaidām nav, un gāzes ir vairāk nekā sliktākajos laikos,” skaidroja Polijas klimata un vides ministre.
Bulgārija nepakļausies Krievijas spiedienam
Nedaudz sarežģītāka situācija ir Bulgārijā, kas gandrīz pilnībā ir atkarīga no Krievijas piegādātās dabasgāzes. Arī Bulgārijas Ekonomikas ministrija pavēstīja, ka uzņēmums "Bulgargaz" otrdien saņēmis paziņojumu, ka "Gazprom Export" no 27. aprīļa apturēs dabasgāzes piegādes.
"Bulgārijas puse ir pilnībā izpildījusi savas saistības un savlaicīgi un saskaņā ar nosacījumiem veikusi visus maksājumus atbilstoši pašreizējam līgumam," teikts Bulgārijas Ekonomikas ministrijas paziņojumā.
Bulgārija meklē alternatīvus piegādes avotus un jau rīkojusi sarunas ar Grieķiju, Turciju un Afganistānu, kā arī vēlas palielināt gāzes iepirkumus Azerbaidžānā.
Pašlaik Bulgārijai ar "Gazprom" noslēgts piegādes līgums uz desmit gadiem, kura termiņš beidzas šā gada nogalē.
Bulgārija 77% no tai nepieciešamās gāzes saņem no Krievijas dabasgāzes giganta "Gazprom", un valstī vienīgais naftas pārstrādes uzņēmums, kas ir lielākais Balkānos, pieder Krievijas naftas kompānijai "Lukoil".
Kā trešdien preses konferencē norādīja Bulgārijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Nikolovs, Krievijas spiedienam Bulgārija nepakļausies.
“Visas tirdzniecības un tiesiskās prasības ir ievērotas. Ir saprotams, ka pašlaik dabasgāze tiek izmantota vairāk kā politisks un ekonomisks ierocis plašākā karā, nevis likumīgā tirdzniecībā un likumīgās tirdzniecības attiecībās. No Bulgārijas puses nav absolūti nekādu pārkāpumu. Ņemot šo visu vērā, es gribu pateikt, ka līdz brīdim, kamēr es būšu ministrs un būšu atbildīgs par šo ministriju,
Bulgārija nepakļausies spiedienam un neiesaistīsies sarunās ar noliektu galvu. Un Bulgārija nepiekāpsies un nepārdosies nevienam tirdzniecības pretiniekam vai kādai trešajai valstij,” norādīja Nikolovs.
Eiropas Savienība ir gatava vairākiem scenārijiem
Reaģējot uz notikušo, Eiropas Savienība ir paziņojusi, ka tā ir gatava scenārijam, kad Krievija aptur gāzes piegādi visām 27 bloka dalībvalstīm, un šādā situācijā tiek plānota koordinēta atbilde.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena mikroblogošanas vietnē “Twitter” norādījusi, ka “Gazprom” paziņojums ir kārtējais Krievijas mēģinājums šantažēt Eiropu ar gāzi. Taču Eiropa tam ir gatava un pilsoņi var būt droši, ka Savienība ir vienota palīdzības sniegšanā skartajām valstīm.
Eksperts: Krievijas solis – paredzams; Baltijai jāveido vēl viens dabasgāzes terminālis
Krievijas lēmums par gāzes piegāžu pārtraukšanu Polijai un Bulgārijai nav nekāds pārsteigums, to Latvijas Radio norādīja enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.
“Tas ir gaidīts [Krievijas solis]. Būtu jocīgi, ja mēs te kaltu savus plānus un Krievija sēdētu un skatītos. Tā kara laikā nemēdz būt. Forma, kādu “Gazprom” piedāvāja, – nekādu sankciju, pārkāpumu tajā nebija. Viņi darbojās apsteidzoši. Normāla kara darbība ekonomiskajā frontē,” atzīmēja Ozoliņš.
Modelējot Baltijas valstu nepieciešamo rīcību šajos apstākļos, Latvijas taktiskais uzdevums ir piedalīties sašķidrinātās gāzes termināļa projekta īstenošanā Paldiskos Igaunijā.
“Tas nav apspriežams jautājums, ka četrām valstīm – Baltijai un Somijai – ir nepieciešams vēl viens terminālis. Tāda ir bilance. Pilnīgi ekstra kara uzdevums – attīstīt vēl vienu termināli. To, ko var izdarīt visātrākajā tempā, jo, kā mēs redzam, pretinieks nesnauž. (..) Protams, ka viena Klaipēda [ar dabasgāzes termināli] nevar četras pašreizējās tirgus dalībnieces nodrošināt ar tādu piegādi, kas atbilst pagājušā gada patēriņam,” atzīmēja Ozoliņš.
