Strakšas norādīja, ka kravas no Krievijas veido ap 80% no LDz kravu apgrozījuma, tāpēc uzņēmumam, kurš ik mēnesi pārvadā aptuveni četrus miljonus tonnu kravu, nāksies rēķināties ar vērā ņemamiem zaudējumiem.
Kravas Latvijas virzienā tiks vestas vēl 10 dienas un secinājumus no šāda Krievijas lēmuma katrs varot izdarīt pats, teica Strakšas un atzina, ka pagaidām no kolēģiem Krievijā par plānotajiem ierobežojumiem un to raksturu saņemta ļoti skopa informācija.
"Informācija no Krievijas oficiālajiem avotiem ir sekojoša: sakarā ar neapmierinošo sliežu ceļu stāvokli Latvijas virzienā uz diviem mēnešiem tiks veikti remonta darbi šajos posmos un dzelzceļa caurlaides spēja būs ļoti ierobežota. Vairāk informācijas mums nav," teica LDz vadītājs.
Tomēr, kā atzinis par kravām atbildīgais LDz valdes loceklis Ēriks Šmuksts, šoreiz Krievijas izziņoto dzelzceļa remontdarbu īstenošanas gaita atšķiras no ierastās prakses, ka par remontdarbiem uz dzelzceļa partneri tiek informēti laicīgi, un arī paši remonti tiek īstenoti atšķirīgos intervālos.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss ("Vienotība") Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka viņš ceturtdienas pēcpusdienā sazinājies ar Krievijas dzelzceļa kompānijas vadītāja pienākumu izpildītāju un viņš ir apstiprinājis sliežu ceļu remontu Latvijas virzienā. Šos darbus plānots sākt augustā un tie risināsies līdz ziemai.
Matīss norādīja, ka augustā īpaši traucējumi kravu pārvadājumos pa dzelzceļu nav gaidāmi, bet no septembra šie traucējumi kravu plūsmā varētu būt jau ievērojamāki. "Jebkurā gadījumā traucējumi, ierobežojumi [kravu plūsmā pa dzelzceļu] varētu būt," noteica ministrs.
Viņš norādīja, ka dzelzceļa infrastruktūru ir nepieciešams rekonstruēt, un par šiem plāniem ir runāts gadiem.
"Jautājums tikai, kāpēc [tas notiek] tieši tagad un tieši šobrīd?" tā satiksmes ministrs, norādot: ja sliežu ceļus tiešām rekonstruēs, tad tas tikai uzlabos dzelzceļa savienojumus ar Latviju un tās ostām. "To mēs redzēsim, kā tas praksē izpaudīsies."
Lai gan pagaidām nav oficiāli apstiprinājumu tam, ka ierobežojumi varētu būt politiski motivēti, Krievija remontdarbu veikšanu jau pirms vairākiem gadiem izmantoja kā ieganstu, lai pārtrauktu jēlnaftas piegādes Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas pa cauruļvadu Družba – toreiz cauruļvads formāli uz ierobežotu laiku tika slēgts, bet tā darbība vēlāk tā arī netika atjaunota.
Jau ziņots, ka gan Rīgas brīvostas vadītājs Andris Ameriks („Gods kalpot Rīgai”), gan satiksmes ministrs Anrijs Matīss („Vienotība”) ceturtdienas rītā paziņoja, ka saņēmuši neoficiālu informāciju, ka Krievija jau tuvākajā laikā varētu apturēt ogļu kravu tranzītu caur Rīgas ostu.
Satiksmes ministrs pieļāva, ka, iespējams, ka Krievija savu ogļu kravu plūsmu caur Rīgu apturēs tā saucamās Magoņa lietas dēļ. Par to liecinot Matīsa rīcībā esoša informācija.
Savukārt premjeres Laimdotas Straujumas ("Vienotība") pārstāve Aiva Rozenberga vēlāk norādīja, ka Ārlietu ministrija esot sazinājusies ar Krieviju un tur iespējamība, ka Krievija varētu apturēt savu ogļu kravu plūsmu uz Rīgas ostu, ir noliegta.
