Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja savā lauku rezidencē pulcēja visus savas valdības ministrus, lai panāktu vienošanos par piedāvājumu Briselei, kas varētu lauzt šobrīd iestrēgušo sarunu gaitu par abu pušu nākotnes attiecībām. Dokumentā ir vairāki punkti, kas liecina, ka Londona pretēji iepriekšējai striktajai nostājai kļūst atvērtāka ciešākām attiecībām ar ES.
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pauda gandarījumu par šo vienošanos, sakot, ka šī kopīgā pozīcija tālākajām sarunām ar ES dod cerības jau līdz oktobrim panākt pozitīvu iznākumu sarunās ar ES.
Sarunveži no ES puses šo Lielbritānijas valdības izstrādāto dokumentu vēl nav komentējuši, jo dokuments oficiāli vēl nav nogādāts Briselē.
Raidorganizācija BBC norāda, ka „Brexit” atbalstītāji par šādu valdības vienošanos nebūs sajūsmā, jo Lielbritānija acīmredzami ir pievērsusies maigākai līnijai. Viņuprāt, šāda vienošanās Lielbritānijai izrādīties lielāks ļaunums nekā attiecību izbeigšana bez tālākiem plāniem, jo Apvienotā Karaliste pārlieku piekāpjas.
Pirms valdības sēdes pat izskanēja bažas, ka vairāki valdības ministri, kas šo plānu neatbalsta, tostarp ārlietu ministrs Boriss Džonsons, varētu atkāpties no amata.
Savukārt opozīcijā esošais leiboristu līderis Džeremijs Korbins plānu kritizē kā Lielbritāniju un Eiropas Savienību pārāk attālinošu.
Ar lielu satraukumu uz tālāko sarunu norisi raugās Īrija, kas kā Lielbritānijas kaimiņiene no cietu un stingru robežu un muitas atjaunošanas varētu ciest visvairāk. Šī valdības vienošanās no tā varētu pasargāt.
Arī Eiropas Savienībā vēlas panākt pēc iespējas izdevīgāku Lielbritānijas izstāšanās plānu, saglabājot tālākas labas attiecības un atvērtas robežas tirdzniecībai, tādēļ sagaida, ka abas puses šķirsies ar jaunu līgumu nākotnei, nevis ar mehānisku attiecību pārtraukšanu, ko jau tagad dēvē par „cieto breksitu”.
Saskaņā ar noteikumiem Lielbritānijai no ES būtu jāizstājas nākamā gada 29.martā.
KONTEKSTS:
Pēc daudzu stundu ilgām sarunām Lielbritānijas valdība 6.jūlija vakarā apstiprināja plānu tam, kā veidot brīvās tirdzniecības attiecības ar Eiropas Savienību jau pēc aiziešanas no bloka.
Dokumentā ir sacīts, ka Londona piekrīt turpināt tirdzniecību ar ES, ievērojot saskaņotus noteikumus. Lielbritānija vēlas biznesam draudzīgu muitas modeli, kas ļautu izveidot kopīgu muitas teritoriju ar ES, taču neliegtu Londonai arī slēgt jaunas brīvās tirdzniecības vienošanās ar citām zemēm un noteikt savus ievedmuitas tarifus.
Līdzšinējā pilsoņu pārvietošanās brīvība tiktu pārtraukta, taču īpašs mobilitātes ietvars ļautu britu un ES pilsoņiem ceļot uz abām teritorijām, kā arī pieteikties mācībām un darbā.
ES Tiesas spēks Lielbritānijā beigtos, taču britu tiesas ņemtu vērā tos ES Tiesas lēmumus, kas attiektos uz tām jomām, kurās būtu spēkā abu pušu kopīgie noteikumi. Bet galavārds par šo noteikumu iekļaušanu Lielbritānijas tiesību aktos būs Lielbritānijas parlamentam.
