Aptuveni divas nedēļas pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”), paredzot iedzīvotāju ienākumu mazināšanos, aicināja pašvaldības nesodīt iedzīvotājus par komunālo maksājumu kavējumiem.
“Rīgas namu pārvaldnieks” šādi arī rīkojies, un soda procenti par laikus nenomaksātiem apsaimniekošanas, ūdens un siltuma rēķiniem šobrīd netiek piemēroti.
Tiesa, pagaidām tas tikpat kā nav bijis aktuāli. Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, maksājumos novērots vien neliels – 3% - kritums.
Līdzīga situācija arī ārpus Rīgas. Nedaudz lielāks – 5% - samazinājums ir Liepājā, tomēr tur stāsta, ka apkures sezonas beigās tā ir ierasta lieta.
“Arī iepriekšējos gados mums aprīlī ir kritums. Kas attiecas uz kavējuma naudām, jāatzīst, ka kavējuma naudu apturēšanas gadījumā var izmantot un ir arī daudz ļaunprātīgo, kas šo procesu izmanto, tādēļ, no iepriekšējām krīzēm ņemot mācības un pieredzi, tomēr to kavējuma naudas neaprēķināšanas iespējamību mēs izvērtējam katram klientam atsevišķi,” atzina “Liepājas namu apsaimniekotāja” valdes loceklis Artis Rimma.
Elektroenerģijas tirgotājs “Latvenergo” kopš ārkārtējās situācijas sākuma noslēdzis vairāk nekā tūkstoš individuālos maksājumu plānus, tomēr arī lielākoties – nevis ar mājsaimniecībām, bet krīzes skartajiem uzņēmumiem.
“Mēs apturējām parādnieku atslēgšanu un arī citus pasākumus, kā, piemēram, nokavēšanas naudas iekasēšanu,” informēja “Latvenergo” komercdirektors Uldis Bariss.
Soda nauda gan atlaista visiem kavētājiem, nevērtējot, vai parādi nav uzkrājušies jau pirms Covid-19 krīzes.
“Esam attiecinājuši to uz visiem, jo tajā sākotnējā etapā atšķirt vienu no otra ir ļoti grūti, bet, protams, tas nevar būt ilgstoši, tāpēc, beidzoties ārkārtējai situācijai, vismaz formālajā ziņā mēs atkal atjaunojam kredītkontroli,” atzina Bariss.
Pavisam cita aina iezīmējas ar kredītiem. Covid-19 krīzes dēļ maksājumi atlikti jau teju 12 000 klientu, parādam veidojot kopumā 773 miljonus eiro. Un visbiežāk maksājumus atlikušas tieši privātpersonas – vienošanās par saistību pabīdīšanu par pāris mēnešiem vai pat gadu noslēgtas ar aptuveni 5000 hipotekārā kredīta un 4000 patēriņa kredīta ņēmējiem.
No uzņēmumiem kredītmaksājumus pārcēluši aptuveni 3000, bet tur savukārt ir runa par krietni lielākām summām.
Ja vēl kāds uzņēmums jūt, ka ar saistību izpildi būs problēmas, Finanšu nozares asociācija aicina pieteikties tuvāko pāris nedēļu laikā, kad būs spēkā krīzes laikā ieviestie atvieglinātie nosacījumi.
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā, nosakot, ka mācības skolās notiks attālināti, tāpat kā iespēju robežās valsts un pašvaldību iestāžu darbs. 29. martā valdība lēmusi, ka ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem vai arī vienas mājsaimniecības locekļiem un jāievēro 2 metru distance. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi – atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.
Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai Latvijā paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Tālab valsts mobilizējusi līdzekļus aptuveni 4 miljardu eiro apmērā.
