Aizejošās premjeres Laimdotas Straujumas („Vienotība”) un Kučinska deklarācijām ir līdzīgs mērķis – sabiedrības labklājības pieaugums. Salīdzinot ar Straujumu, Kučinskis ir noteicis vairāk prioritāšu. Pirmā no tām ir tautsaimniecības izaugsme. Klāt nākusi arī demogrāfijas uzlabošana, nacionālā identitāte un sociālais nodrošinājums. Kučinskis ir minējis vairāk reformu nekā priekšgājējiem pēdējos 14 gados. Ir arī apņemšanās, ka valdībai jāspēj uzrunāt sabiedrību un izglītot to par ieguvumiem, ko sniegs reformas.
Lai gan ne Straujuma, ne Kučinskis deklarācijas nav pašrocīgi rakstījuši un par pamatu abos gadījumos bijis valdības padomnieka Arta Grīnberga darbs, rezultāts ir atšķirīgs. Kučinskis skaidro, ka esot ļoti sekojis tam, kas nonāk galīgajā versijā.
Nenoliedzami – Kučinskim ir viens no ietilpīgākajiem dokumentiem jeb valdības deklarācijām izmērāmo uzdevumu ziņā. Pēc nepilniem diviem gadiem, kad būs Saeimas vēlēšanas, varēs fiksēt, ko valdība paveikusi. Daļa no Straujumas solītā un nepaveiktā gan nav pārmantota.
Piemēram, Straujuma bija solījusi, ka 2017.gadā nodarbināti būs 73% iedzīvotāju vecuma grupā no 20-40 gadiem. Kučinskis savukārt koncentrējas uz jauniešu bezdarba mazināšanu. Straujuma solīja, ka nabadzības indekss ģimenēs ar trīs un vairāk bērniem līdz 2017.gadam saruks līdz 30%, Kučinskim tā nav. Straujuma solīja, ka veselīgi nodzīvoto gadu skaits 2017.gadā sasniegs 56 gadus vīriešiem un 60 gadus sievietēm. Kučinskis saka – viņš esot lielāks reālists. Tāpēc uzsvaru liek uz ēnu ekonomikas apkarošanu. Tas var dot uzlabojumu visās jomās. Cerēts, ka 2020. gadā iekasēto nodokļu apjoms sasniegs ap 33% no iekšzemes kopprodukta tagadējo 28% vietā. Tas gan ir ļoti ambiciozs mērķis, to atzīst arī pats topošais premjers.
Kučinskis tomēr saka – viņš esot darījis visu, lai deklarācija nekļūtu par utopisku vēlmju sarakstu, bet drīzāk par rokasgrāmatu, pēc kuras varēs prasīt ministriem rezultātu.
Jau ziņots, ka Saeimas balsojums par Kučinska valdību varētu būt 11.februārī.
