Par Kušnera apstiprināšanu balsoja 36 deputāti, 14 „Saskaņu”, Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Nacionālo apvienību pārstāvoši deputāti balsoja „pret”, bet 28 atturējās.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Vucāns ( Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS)) uzsvēra, ka komisija Kušnera apstiprināšanu amatā nav atbalstījusi, jo bijuši reputācijas riski saistībā ar viņa darbību arī privātajā biznesā - pirms 12 gadiem, strādājot Latvijas Bankas Juridiskajā pārvaldē, Kušners kādu laiku darbojies arī kā kāda Delavērā reģistrēta uzņēmuma pilnvarnieks.
Izskanēja arī arguments, ka Kušners ir līdzatbildīgs par Latvijas banku sektora stāvokli un vairāku banku krahu.
Daļa deputātu savu noraidošo balsojumu argumentē ar vēlmi sodīt Latvijas Banku par daudzajiem satricinājumiem, kurus Latvijas banku sistēma pārdzīvojusi pēdējo desmit gadu laikā.
„Kušners lielā mērā ir atbildīgs par to, kas notiek Latvijas finanšu sistēmā,” debatēs pauda pie frakcijām nepiederošais Romāns Mežeckis.
Saeimas tribīnē kāpa arī deputāts Kārlis Seržants (ZZS), kurš norādīja, ka iepriekš minētie notikumi ir ļoti seni, tādējādi mīkstinot oficiālo iemeslu komisijas nepatikai pret Kušneru. Deputāts frakcijas vārdā skaidroja, ka Latvijas Bankas valdē un padomē vispār vajadzētu par vienu vai diviem cilvēkiem mazāk nekā pašlaik. Tādējādi valsts varētu ietaupīt pusmiljonu eiro.
Deputāts Juris Viļums (Latvijas Reģionu apvienība) uzsvēra, ka iepriekš minētie argumenti nav pietiekami, lai nebalsotu par atkārtotu Kušnera ievēlēšanu amatā. Viņš uzskata, ka, ja deputāti vēlas mazāk cilvēku bankas padomē, tad ir jāmaina likums, savukārt, ja grib prasīt atbildību no Latvijas Bankas par likstām finanšu sektorā, tad jāmaina visi padomes un valdes locekļi.
Latvijas Bankas padomē ir seši cilvēki un kvorums ir četri cilvēki. Pašlaik bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam liegts pildīt pienākumus, un līdz ar Kušnera neapstiprināšanu padomē paliek vien četri locekļi.
Kušners, kurš Latvijas Bankas padomē strādāja kopš 2012. gada, Saeimas lēmumu sauc par mēģinājumu ietekmēt centrālās bankas neatkarību.
Proti, ir redzama vēlme nomainīt amatpersonas Latvijas Bankā, kurām termiņi iztecēs tuvākajā laikā, ātri pārņemot kontroli pār to.
„Daudz ko parādīs nākamais mēnesis, ja Latvijas Banka izvirzīs jaunu kandidātu, kā šīs debates norisināsies. Latvijas Bankas likumu tik ātri izmainīt nav iespējams, un Latvijas Bankas padomei ir nepieciešams saglabāt lemtspēju. Šobrīd ir palikuši četri cilvēki, kas ir kvoruma minimums. Tātad jebkura cilvēka prombūtne apdraud Latvijas Bankas lemtspēju,” norādīja Kušners.
Saeimas negatīvais balsojums notika laikā, kad Latvijas finanšu sistēmu satricinājis pēc aktīvu apjoma ceturtās lielākās bankas „ABLV Bank” krahs un vairākās citās bankās strauji samazinās nerezidentu noguldījumu apjoms. Tas dažām uz nerezidentu apkalpošanu orientētām komercbankām var radīt nopietnas grūtības. Kušners politiskās spēles ap centrālās bankas padomi sauc par spēli ar uguni.
„Centrālajai bankai ir savas funkcijas arī finanšu krīzes gadījumā. Tajā brīdī ir nepieciešama ne tikai noteikta, bet arī ātra lēmumu pieņemšana nacionālajā bankā. Šajā gadījumā ir svarīgi, lai nav situācijas, ka kāds no četriem locekļiem, kas ir palikuši, atrodas lidmašīnā, slimnīcā vai citā prombūtnē,” sacīja Kušners.
Viņš arī norāda uz Ungārijas piemēru, kurā tika nomainīts centrālās bankas vadītājs. „Uzreiz pēc tam parādījās skandāls, ka ir aizplūdis miljards no rezervēm, kas tika ieguldīts fondos, kas saistīti ar paša prezidenta radiniekiem. Šāda veida darbības ir ārkārtīgi bīstamas, un centrālās bankas rīcībā ir ievērojami resursi, lai nodrošinātu neatkarīgu un neitrālu centrālās bankas vadību,” skaidroja Kušners.
Viņš neatklāja to, kuras personas vēlētos līdzīgi rīkoties Latvijas Bankā, bet norādīja, ka „situācija, kas veidojas ap to, un diskusijas, kas bija, kad bija atvērts Latvijas Bankas likums,
rada iespaidu, ka tā daudzu gadu desmitu tradīcija, kad Latvijas Banka ir neatkarīga un politiski neitrāla, vairs nešķiet pievilcīga”.
Kušners arī apgalvoja, ka dokumentus, kas apliecina, ka 2005.gadā Kušners bijis kāda Delaverā reģistrēta uzņēmuma pilnvarnieks, Saeimas Budžeta komisijai nodevis SIA „Mediju nams” vienīgais īpašnieks Nauris Kāpostiņš un tajos fakti ir interpretēti. „Ja es kādam pārdevu savu velosipēdu un viņš nobrauca bērnu, tad nevar teikt, ka es esmu bijis līdzvainīgs bērna nobraukšanā,” ilustrējot dokumentos atspoguļoto, skaidroja Kušners.
Kušnera pilnvaras beigsies maija beigās.
Pašā Latvijas Bankā uzsver – tā ir spējīga darboties, gan pārvaldot aktīvus, gan nodrošinot norēķinus un skaidru naudu tautsaimniecībai. Padome strādās ar minimālu kvorumu, un ikviena padomes locekļa prombūtne pašlaik būtiski apdraud centrālās bankas lemtspēju.
Latvijas Bankas prezidenta vietniece jau drīzumā sola virzīt apstiprināšanai citu kandidātu bankas padomei. Vai kandidatūras vakantajam padomes locekļa amatam tiks izvēlētas no esošajiem bankas darbiniekiem, pagaidām netiek atklāts.
Tiesa, politiķu piesauktās izmaiņas Latvijas Bankas likumā, mazinot tās valdes un padomes locekļu skaitu, var izrādīties sarežģītas,
jo piekrišana būs vajadzīga ne tikai no Eiropas Centrālās bankas, bet arī citām institūcijām, kuras tradicionāli iestājas par lielāku nacionālo banku neatkarību.
KONTEKTS:
Latvijas Bankas padomes sastāvā strādā seši cilvēki - bankas prezidents, viņa vietnieks un četri padomes locekļi. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs tiek turēts aizdomās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā kriminālprocesā par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Viņam ir noteikts drošības līdzeklis, kas neļauj pildīt centrālās bankas prezidenta pienākumus.
Pašlaik Latvijas Bankas padomē strādā arī Vita Pilsuma, Arvils Sautiņš un Aivars Skopiņš.
Īpaša uzmanība banku un finanšu sektora uzraudzībai pievērsta pēc tam, kad februāra vidū ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. Pēc divām nedēļām bankas ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.
