Atlases kompānijas vadītāja Iluta Gaile to sauc par sakritību un noliedz, ka viņu sadarbība ar "Velvi" būtu ietekmējusi konkursa rezultātu.
"Ar "Velvi" mēs strādājam jau ļoti sen! Ja, bet nav ne jausmas vispār par tiem tālākajiem tur… Mums ir ļoti daudz projektu, un arī šobrīd mums ir ar "Velvi" projekts. Bet, vai tam ir kāds sakars ar to visu pārējo, domāju, ka nē. Domāju, ka noteikti nē.
Viennozīmīgi, es varu pateikt, jo es zinu, ka jūs šito te palaidīsiet pēc tam televīzijā, un es varu pateikt viennozīmīgi – tā ir sakritība, un man ar to nav nekāds sakars," sacīja "Astral Executive Search" valdes locekle Iluta Gaile.
"Velve" ir vienīgā firma no būvniecības kartelī aizdomās turētajām, kura atzinusi pārkāpumu un apstiprinājusi vienošanos ar Konkurences padomi.
Laika posmā, par kuru Konkurences padome veica izmeklēšanu būvnieku karteļa lietā, Reiziņš bijis valdes loceklis divās no lēmumā minētajām firmām. Zināja vai nezināja par būvnieku karteli - šo jautājumu "de facto" neizdevās uzdot LVM valdes loceklim finanšu vadībā Tomam Reiziņam. LVM atteica intervijas ar jaunajiem valdes locekļiem.
Reiziņš bijis "Latvijas Energoceltnieka" finanšu direktors. Valdē viņš strādāja no 2016. gada rudens līdz 2018. gada martam. Konkurences padomes ieskatos SIA "Latvijas Energoceltnieks" iespējamā dalība kartelī ilgusi "vismaz no 21.07.2015. līdz 02.02.2018.". Tā kā šis uzņēmums padomes lēmumu ir pārsūdzējis, tas vēl nav stājies spēkā.
2018. gada maijā viņš kļuva par "Velves" valdes locekli, kur strādāja gandrīz divus gadus (līdz 2020. gada martam), bet līdz pat šim pavasarim viņš bija finanšu direktors pie "Velves" īpašnieka "MN Holding".
Viņa darbs "Velvē" daļēji sakrīt arī ar laiku, kad uzņēmuma stratēģiskās vadības procesu vadīšana bija starp pienākumiem Mārim Martinsonam - vienai no centrālajām figūrām būvniecības karteļa lietā, izriet no "Velves" sniegtajiem paskaidrojumiem Konkurences padomei.
LVM padomes priekšsēdētājs Beļskis norādīja, ka Konkurences padomes lēmums par "Latvijas energoceltnieka" dalību kartelī vēl nav stājies spēkā, jo tas ir pārsūdzēts. Tāpat tiek norādīts uz to, ka LVM valdes kandidāta vārds nebija minēts Konkurences padomes lēmumā.
Intervijās ar nominācijas komisiju Reiziņš pats esot uzsvēris, ka "Velvē" (šeit Konkurences padomes lēmums stājies spēkā) sācis strādāt vien neilgu brīdi, pirms noslēdzies posms, par kuru veikta izmeklēšana, pārstāstīja Beļskis.
No vairāku nominācijas komisijas locekļu teiktā ir saprotams, ka izvērtējumā būtiska nozīme bijusi tieši informācijai, kuru par pretendentiem sagatavojusi personāla atlases kompānija. Tā veic arī padziļinātu kandidātu reputācijas pārbaudi.
"Otrajā kārtā, gan uz trešo kārtu, arī nominācijas komisija paļāvās uz personāla atlases kompānijas neatkarīgu viedokli, izpēti. Un attiecīgi sagatavoti arī ziņojumi, un par konkrēto personu nominācijas komisijas locekļiem nebija šaubu, un šāda problēma netika identificēta kā izslēdzoša no konkursa," sacīja LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.
Lai kādu no konkursa izslēgtu reputācijas dēļ, jābūt komisijas vienprātīgam lēmumam, skaidroja eksperti.
Konkursa nolikums paredzēja, ka valdes loceklim finanšu vadībā kā papildu priekšrocība tiks uzskatīta iepriekšēja pieredze, kas gūta mežsaimniecības, kokrūpniecības vai būvniecības jomā. Un vēl viens papildu pluss - pretendentam ar pieredzi holdinga kompānijā.
Amatpersonas noliedz, ka nolikums rakstīts konkrētam pretendentam.
Zemkopības ministrijas valsts sekretārs, LVM kapitāldaļu turētājs un nominācijas komisijas loceklis Raivis Kronbergs norādīja: "Noteikti tādas prasības nav ar tādu mērķi rakstītas. Jo prasības tika definētas no padomes puses, kuras mēs arī šajā nominācijas komisijā izdiskutējām, pieslīpējam un apstiprinājām, kad konkurss tika izsludināts, lai tam varētu pieteikties. Un arī pretendentu loks norādīja uz to, ka šīm prasībām atbilst vairāki kandidāti, tur nav tikai viens."
Kā skaidroja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs, šādas priekšrocības saistītas ar to, ka LVM ir jābūvē daudz ceļu, paredzēta arī meža meliorācijas atjaunošana, bet holdinga pieredze saistīta ar to, ka LVM ir daļu īpašnieks citos uzņēmumos.
LVM padome 29. jūlijā apstiprināja valdes locekļus uz trim no četrām vakantajām pozīcijām – amats ar atbildību par vides aizsardzību palika tukšs. Apstiprināšanai padomē konkursa komisijā tika virzīti divi kandidāti finanšu vadības postenim.
Padomei bija jāizvēlas arī starp diviem nominācijas komisijas atlasītajiem pretendentiem, kas bija saņēmuši vienādu punktu skaitu uz valdes priekšsēdētāja amatu. Tie bija bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš un "Augstsprieguma tīkla" valdes loceklis Mārcis Kauliņš. Padome no abiem izvēlējās Putniņu.
Lēmumu skaidroja LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis: "Mēs skatījāmies arī jau no manis minētajiem šiem argumentiem – pirmkārt, tie izaicinājumi, kas mums ir priekšā, un tie izaicinājumi saistīti ar juridiski finansiāliem sektoriem. Miljonu investīcijas vēja parkā, miljonu investīcijas potenciālajā koksnes ķīmiskās pārstrādes rūpniecībā, kas ir saistīta gan ar investīciju pārzināšanas, teiksim, portfeļu, gan arī ar juridiskām saistībām."
Putniņš paralēli darbam FKTK bija arī Eiropas Centrālās bankas Komercbanku uzraudzības valdes loceklis.
Divus gadus pēc aiziešanas no banku uzrauga posteņa, Putniņš pērn augustā sāka strādāt par valdes locekli firmā "Decta", kas pieder "Rietumu Holding".
Publiski jau izskanējušas šaubas, vai līdz šim ieņemtie amati Putniņam vispār ļauj kvalificēties ietekmīgajam postenim. LVM padomes priekšsēdētājs uzskata, ka pretendents atbilst un galvenā nozīme bijusi Putniņa pieredzei Eiropas Centrālās bankas struktūras valdē, kas ikdienā pieņem daudz operacionālu lēmumu.
Valdes loceklis Jānis Stankevičs iepriekš vadījis "Rīgas mežu" Ražošanas daļu – laikā, kad uzņēmumu vadīja nu jau pērn LVM padomē ieceltais Aivars Tauriņš. Saistībā ar Tauriņa vadītās "Rīgas mežu" valdes rīcību Valsts policija izmeklē trīs kriminālprocesus – par iespējamu izšķērdību, fiktīvu nodarbinātību un pārkāpumiem medību nomas līgumu slēgšanā. "Ja mēs runājam konkrēti par šo kandidātu [Stankeviču], tad viņa lomu šajos procesos mēs neredzējām vispār," uzsvēra LVM padomes priekšsēdētājs Beļskis.
Stankevičs "Rīgas mežos" bija atbildīgs arī par kokzāģētavu "Norupe", kuras pastāvēšanas lietderību apšaubīja gan Valsts kontrole, gan Konkurences padome. Stankevičs bija starp lēmuma pieņēmējiem par kokmateriālu pārdošanu. Pēc "Rīgas mežu" vadības maiņas veiktajā revīzijā tika izteikts pieļāvums par iespējamu nesaimniecisku rīcību, pārdodot uzņēmuma produkciju. Tomēr nominācijas komisija neesot guvusi pierādījumus, ka zaudējumi patiešām ir radušies.
Šogad KNAB Stankeviču sodījis par to, ka, neieturot likumā prasīto pauzi, viņš bija sācis strādāt kokapstrādes uzņēmumā, kas bija "Rīgas mežu" darījumu partneris. Tā kā pārkāpums novērsts un nav slēpts, arī tas komisijas izvēlē neesot spēlējis būtisku lomu.
Konkursa rezultātus LVM padome pārskatīt neplāno. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) par konkursu un tā rezultātu pēc būtības nerunā, uzsverot, ka viņš kā ministrs nav piedalījies ne konkursa procesā, ne lēmumu pieņemšanā.
Ņemot vērā LVM attīstības plānus, tas sācis darbu pie industriālā drošības sertifikāta saņemšanas, ko izsniedz Valsts drošības dienests. Un tas būs vēl viens atbilstības siets LVM vadībai. Saņemot šo sertifikātu, visiem lēmumu pieņēmējiem – gan valdei, gan padomei – būs jāspēj saņemt pielaidi valsts noslēpumam.
Piektdien, 19. augustā, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta padome nolēma izslēgt LVM no institūta korporatīvo biedru loka. Iemesls – apšaubāmā prakse, kādā notika uzņēmuma valdes locekļu atlase un ievēlēšana. Tāpat izslēgti abi mežu padomes locekļi, kuri bija nominācijas komisijā.
Savukārt pēc premjera rīkojuma Pārresoru koordinācijas centrs izvērtēs kopumā valsts uzņēmumu vadītāju konkursu nominācijas procesu atbilstību labas pārvaldības principiem, tostarp auditējot arī LVM valdes un padomes locekļu atlasi.
KONTEKSTS:
Latvijas Radio jau vēstīja, ka izskanējušas aizdomas, vai amatā apstiprinātais uzņēmuma LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un valdes loceklis ir iecelti atbilstoši konkursa prasībām par nevainojamu reputāciju viņu iepriekšējās profesionālās darbības dēļ. Pārsteigumu par izvēlēto kandidātu pauda nominācijas komisijas locekle. Savukārt uzņēmuma padomes vadītājs uzsvēra – līdz ar kompetenču novērtējumu ir izšķetināti arī kandidātu iespējamie reputācijas riski. Putniņu 2019. gadā mudināja atkāpties no FKTK vadītāja amata, par to sniedzot dāsnu kompensāciju 80% apjomā no gada mēnešalgas jeb virs 86 000 eiro. Lai tā notiktu, pat grozīja FKTK likumu. Putniņa toreizējā aiziešana no FKTK vadības saistāma ar redzējuma atšķirībām par valdības pieteikto finanšu sektora "kapitālo remontu". Tāpat bijušas šaubas par komisijas lēmumiem un noslēpumainību, uz ko uzmanību vērsa ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls.
