Speciālās ekonomiskās zonas teritorijas lielums nevarēs pārsniegt 5% no Latgales reģiona platības. Ministru kabinetam ir deleģētas tiesības noteikt teritoriju sarakstu Latgales reģionā, uz kurām attieksies speciālās ekonomiskās zonas statuss.
Šādas zonas izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai.
„Sagaidām, ka labvēlīga attieksme pret biznesa vidi šajā vietā radīs darba vietas vietējās pašvaldībās. Tas, savukārt, nozīmē nomaksātus nodokļus un ekonomikas attīstību,” sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.
Vienlaikus otrdien valdība atbalstīja arī papildu grozījumus likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”.
Tādējādi uzņēmumi, kas ieguldīs Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā, varēs pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem, proti, uzņēmuma ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm.
Likumprojekts nosaka, ka Latgales speciālā ekonomiskā zona pastāv līdz 2035.gada 31.decembrim.
Speciālās ekonomiskās zona izveidotas atbilstoši Rīcības plānam Latgales reģiona attīstībai 2015.-2016.gadā, un likumprojektu sagatavoja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze Latvijas Radio raidījumam „Aktuālais temats” otrdienas vakarā norādīja, ka speciālās ekonomikas zonas varētu būt gan privātos zemes gabalos, gan pašvaldībām piederošajos. Zonas atradīsies dažādos Latgales reģionā, tostarp Daugavpils pilsētā.
Raugze atgādināja, ka Latgale aizvien ir ekonomiski vissarežģītākajā situācijā Latvijā. Par to liecina arī bezdarba līmenis, kas tieši Latgalē ierasti ir visaugstākais. Rēzeknē izveidoto speciālo ekonomisko zonu jaunā Latgales speciālā ekonomiskā nekādi neietekmēs.
Latgalē cer investīcijām
Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka novada kartē rāda brīvās teritorijas, kuras pašvaldība var piedāvāt uzņēmējdarbības uzsākšanai. Novadā šādas teritorijas kopumā veido ap100 hektāriem, ir brīva zeme un tukšas ēkas, tai skaitā arī slēgtās skolas. Tomēr investori doties uz pierobežu nesteidzas.
“Mēs jau piedāvājam pašlaik esošās teritorijas uzņēmumiem, pievilinot, ka šeit ir dzelzceļš, šeit ir starptautiskās maģistrāles, bet pagaidām tādas lielas atsauksmes nav, vai nu uzņēmēji, baidās, ka būs tomēr 300 kilometri, tie ietekmē uzdrīkstēšanos,” skaidro Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka
Līdz ar speciālās ekonomiskās zonas izveidi Latgalē uzņēmēji tajā saņemtu gan nodokļu atvieglojumu, gan vēl citus atbalsta mehānismus. “Pirmkārt, tā būs iespēja pašvaldībām uzrunāt potenciālos investorus, aicināt viņus uz reģionu, jo daudz izdevīgāk ir organizēt biznesu šeit, Pierīgā, bet ne tik pievilcīgi 300 kilometru attālumā no Rīgas,” saka Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja Alīna Gendele.
Šobrīd ir izveidots provizoriskais pašvaldību sarakstu, kas varētu atrasties šajā ekonomiskajā zonā. “Tas varbūt gan ražošanas teritorijas, kurās jau šodien ir ražošana, gan teritorijas, kuras mēs gatavojam par industriālām zonām, gan jebkura teritorija, kas ir interesanta potenciālajam investoram,” skaidro Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.
Kārsavas novadā uzņēmumā “Latgales dārzeņu loģistika”, kas zināms kā tomātu audzētājs, šo ieceri par speciālās zonas izveidi Latgalē atbalsta. “Cerams, ka šī iecere īstenosies dzīvē un bez Rēzeknes speciālās ekonomiskas zonas Latgalē izveidosies centri, kuri spēs ar šo piedāvāto instrumentu, ar tām nodokļu atlaidēm efektīvi attīstīt ražotni,” norāda saka uzņēmuma valdes loceklis Edgars Romanovskis.
Par Latgales speciālo ekonomisko zonu vēl jālemj būs Saeimā. “Gribas ticēt, ka arī Saeimā atbalstīs un deputāti sapratīs mūsu vēlmi. Tad, kad būs likumprojekts apstiprināts, tad gan varēsim svinēt uzvaru,” saka Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja Alīna Gendele.
Kā liecina Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija, līdz šim Latvijā pastāv četras speciālas ekonomiskās zonas: Liepājā, Rēzeknē, Rīgas brīvostā un Ventspils brīvostā.
