Latgalē visdārgākā apkure Rēzeknē un Daugavpilī, vislētākā – Preiļos

Vislielākie rēķini par apkuri Rēzeknē un Daugavpilī

Rēzeknē siltumapgādes gala tarifs šobrīd ir 216,69 eiro par megavatstundu (EUR/MWh). No 1. janvāra tas būs nedaudz mazāks – 151,90 EUR/MWh. Turpretī Daugavpilī viena megavatstunda siltuma maksā 175,59 eiro, un šajā apkures sezonā tā nemainīsies.

Tātad Latgalē dārgākā apkure šobrīd ir Rēzeknē, bet pēc 1. janvāra  – Daugavpilī. 

LSM noskaidroja, ka šo pilsētu iedzīvotāju rēķini jau oktobrī sastādīja vidēji 100 eiro, ņemot vērā valsts kompensāciju. Divistabu dzīvoklī dzīvojošā rēzekniete Skaidrīte teica, ka rēķins par apkuri oktobrī bijis pāri par 95 eiro, taču dzīvoklī diez ko silti nav bijis. Savukārt daugavpilietis Deniss par līdzīgu dzīvokli nupat samaksājis pat vairāk nekā 100 eiro.

"Rēzeknes siltumtīkli" skaidroja, ka koksnes cena, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir kāpusi gandrīz trīs reizes. Līdz ar to vienas megavatstundas saražošanas cena svārstās no 35 līdz 50 eiro (atkarībā no mežizstrādātāja, kurš iekļauj šajā cenā izstrādes izmaksas); gāzes cena šobrīd ir aptuveni 140 EUR/MWh, bet dīzeļdegvielas cena – 130 EUR/MWh.

"Situācija pirms diviem gadiem bija pilnīgi citādāka, jo gāzes vienas megavatstundas cena, ieskaitot kvotas, bija gandrīz vienāda ar koksnes cenu, bet dīzeļdegviela bija nesalīdzināmi dārgāka. Taču pirms gada koksnes cena bija aptuveni 15–20EUR/MWh, gāzes cena 20–30 EUR/MWh, bet dīzeļdegviela ap 100 EUR/MWh." atzina "Rēzeknes siltumtīklos".

Latgalē apkurē vēl aizvien plaši izplatīta ir arī dabasgāze. Retāk, pārsvarā ciematos vai atsevišķi vienai vai dažām ēkām, siltumapgādes nodrošināšanai izmanto malku. Trīs pašvaldības kurina akmeņogles, bet tās plānots nomainīt pret granulām. Septiņās pašvaldībās izmanto dīzeļdegvielu.

Šobrīd Rēzeknes pilsētas katlu mājas tiek kurinātas ar dabasgāzi, dīzeļdegvielu, šķeldu un kokskaidu granulām. Šķelda un granulas apkurei tiek izmantotas kopš 2019. gada. Iepriekš tika izmantota tikai dabasgāze un mazuts. 

"Šodien granulu cena ir pieaugusi gandrīz līdz dīzeļdegvielai ~120EUR/MWh, bet tas saistīts ar pēdējā pusgada laika sacelto ažiotāžu un lielo pieprasījumu pēc koksnes, kad tirgū veidojās deficīts un cena auga. Granulu cenu pieaugums saistīts arī ar ražošanas procesā nepieciešamā resursa (elektroenerģijas un siltumenerģijas) sadārdzināšanos. Gluži vienkārši – to saražot kļuvis dārgāk. Pašlaik, kad tirgus sāk stabilizēties, granulu cenai arī būtu jāsamazinās, kas arī pašlaik notiek," uzsvēra "Rēzeknes siltumtīkli".

LSM uzzināja, ka Centra rajonā Rēzeknē top šķeldas katlu māja, kuru ir plānots iedarbināt šī gada beigās.

Pāreja uz šķeldu un granulām pamazām notiek arī Daugavpilī.

LSM noskaidroja, ka vairākās siltumcentrālēs Daugavpilī jau veikti uzlabojumi un ieplānoti vēl citi siltumu ģenerējošo iekārtu remonti. Vēl pirms apkures sezonas sākuma ekspluatācijā nodota šķeldas katlumāja un vēl divās katlumājās tuvākajā laikā tiks uzstādīti šķeldas katli. Tāpat plānots pārbūvēt maģistrālos siltumtīklus, kas ļaus samazināt siltumenerģijas zudumus pārvades laikā. LSM neizdevās noskaidrot, kad plānotie darbi tiks veikti.

Preiļos apkure nemaksā dārgāk kā pagājušajā gadā

Latgales mazākās pašvaldības gandrīz pilnībā pārgājušas uz apkuri ar šķeldu, malku vai granulām – tā domes var samazināt ne tikai pašu tēriņus, bet arī iedzīvotāju rēķinus. Ludzas novadā apmēram 95% ēkas tiek apkurinātas ar šķeldu un malku, bet Rēzeknes novadā, tāpat kā Preiļos, apkurei izmanto arī granulas. Cenšoties sagādāt kurināmo, vairākās pašvaldībās iepirkumi beigušies bez rezultāta, tāpēc tas jāsagādā pašu spēkiem.

LSM noskaidroja, ka šobrīd Preiļu novada pašvaldība šķeldu neiepērk, jo tā tiek sagatavota, attīrot un atbrīvojot savā īpašumā esošās lauksaimniecības zemes no krūmiem. Šķeldošanas  darbus veic dažādi uzņēmēji, tostarp vietējie zemnieki. "Lai arī šobrīd strādājam ar zaudējumiem, tomēr, gādājot šķeldu pašu spēkiem, cenšamies samazināt siltumapgādes izmaksas, saglabājot esošo siltumapgādes tarifu," norādīja "Preiļu saimnieks" vadība.

Preiļos šķeldas moduļveida katlumāja darbojas testa režīmā. Tas nodrošinās stabilu, ilgtermiņā prognozējamu siltumenerģijas cenu, kura nebūs atkarīga no importētā kurināmā (dabasgāzes) cenu svārstībām, norādīja Preiļu novada domē.

Spēkā esošais tarifs Preiļos pagaidām neietekmē apkures rēķinus, taču ietekme būs jūtama, kad tiks apstiprināts jaunais siltumapgādes tarifs, ņemot vērā šķeldas cenas pieaugumu, jo šķeldas pašizmaksas apmēram ir samērā liela nozīme tarifa aprēķināšanā. Preiļu novada izpilddirektors Aigars Zīmelis stāstīja: "Šis liekais maksājums kādam citam būtu jāveic. Iedzīvotājiem, vai tas, ko es absolūti neatbalstu – valsts atbalsts, nauda, kas tiek maksāta dažādās kompensācijās, tā kādam būs jāatdod atpakaļ."

"Lēmums, šķeldot savos īpašumos esošos krūmus, ir galvenais iemesls, kāpēc pilsētā izdevies saglabāt līdzšinējo siltumapgādes tarifu – 54 eiro par megavatstundu. Līdz ar to valsts solītā kompensācija mājsaimniecībām centralizētās apkures izmaksu pieauguma segšanai šeit nav nepieciešama,"

skaidroja Zīmelis.