25 nozarēs, tostarp pārtikas, koksnes un metāla produktu ražošana, kā arī ķīmisko un farmaceitisko produktu ražošana un informācijas tehnoloģiju programmatūras izstrāde, būs tās, kurās uzņēmumi varēs saņemt SEZ statusu un attiecīgi arī gūt priekšrocības, ko tas sniedz. Uzņēmumi, kuri darbojas Latgales SEZ teritorijās, var pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem, proti, 80% atlaidi uzņēmuma ienākuma nodoklim un 80% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim.
Latgales SEZ gaidāms papildinājums ar vairākiem uzņēmumiem. “Vienošanās, kas panāktas, ir tādas, ka līdz 2022. gadam tiks izveidotas jaunas 93 darba vietas. Un tās investīcijas, kas ieguldītas un vēl tiks īstenotas, ir nepilni 6 miljoni eiro. Tās ir klasiskās Latgales nozares – šūšana, kokapstrāde, metālapstrāde un viens ir pārtikas ražotājs,” stāsta Latgales SEZ pārvaldnieka vietnieks Vladislavs Stankevičs.
Krāslavas šūšanas uzņēmumam „IV Plus” kā vienam no pirmajiem reģionā ir piešķirts Latgales Speciālās ekonomikas zonas komersanta statuss. Uzņēmumam, kurš nodarbina ap 60 strādājošo, tas dod vairākas priekšrocības.
“Man tas deva iespēju iegādāties vairāk pamatlīdzekļu, jo nevajadzēja maksāt peļņas nodokli.
Es varēju uzņēmumu attīstīt un palielināt darba ražīgumu,” skaidro uzņēmuma valdes locekle Irēna Voicehoviča.
Ar grozījumiem paredzēts paplašināt to uzņēmēju loku, kas turpmāk varēs izmantot SEZ priekšrocības un kuriem dažādu iemeslu dēļ tas bija liegts. Tās gan vairāk ir tehniskas precizitātes.
“Latgalei šie grozījumi ir ļoti svarīgi. Tie skar ļoti daudzus uzņēmumus, kurus līdz šim mēs nevarējām uzņemt. Latgalē ir uzņēmumi, kuriem ir četras vai pat piecas dažādas darbības nozares. To vidū ir tādas, kuras nav attiecināmas pēc Eiropas Savienības un Latvijas likumdošanas atbalsta saņemšanai, un ir tādas, kurās investori nebija gatavi investēt,” norāda Stankevičs.
Pašlaik, lai atbalstu varētu saņemt Stankeviča minētie uzņēmumi, tie būtu jāsadala. Tas ir gan ilgstošs, gan dārgs process. Savukārt grozījumi šo situāciju atrisinās. “Tā mums bija problēma, šie grozījumi to atrisinās.
Mēs varēsim uzņēmumiem iedot SEZ statusu tieši tai struktūrvienībai, kuru uzņēmums vēlas attīstīt un kurā gatavs investēt.
Pārējās jomas varēs nodalīt ar finanšu plūsmu grāmatvedībā,” skaidro Latgales SEZ pārstāvis.
Kopumā tātad ir noteiktas 25 atbalstāmās nozares. Un kā jauninājums būs tas, ka tiem uzņēmumiem, kuru darbība nav saistīta ar enerģijas kā produkta ražošanu un tirdzniecību, tiks atbalstīta enerģijas ražojošo iekārtu izmaksu ietveršana ieguldījumu aprēķinā.
Bet galvenais grozījumu mērķis ir mazināt reģionālās attīstības atšķirības, piemēram, Latgalē ir trīs reizes mazāks iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju nekā Rīgā, turklāt pēdējos 10 gados Latgalē iedzīvotāju skaits samazinājies par ceturto daļu. Likumprojekts par uzlabojumiem Latgales Speciālajā ekonomiskā zonā būšot viens no soļiem, kas situāciju uzlabos.
Vēl jāpiedomā par algu jautājumu, lai darbība šajā zonā attaisnotos tiem, kas jau tur strādā – saka Krāslavas uzņēmēja Voicehoviča, norādot uz iecerēm celt minimālo algu. "Esmu ar mieru, lai mani strādnieki vairāk saņemtu, viņi tāpat jau saņem vairāk.
Bet jēga tai Latgales SEZ būtu tikai, ja arī neapliekamais minumus būtu 500 eiro.
Jo tālāk progresu es šai zonā vairāk neredzu, ja tā beidzas tikai ar to, ka ir atvieglojums uz nekustamo īpašumu un peļņas nodokli. Bet tas galīgi ir garām, tāpēc es esmu par to, lai minimālā alga būtu 500 [eiro] un arī neapliekamais minimums būtu 500 [eiro]," saka uzņēmēja.
