Jau kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Latgales reģions atšķirībā no citiem Latvijas novadiem iepaliek ekonomikas attīstībā. Ielūkojoties statistikā, tas aizvien ir redzams. Piemēram, bezdarba rādītājs ir teju 16%, kamēr citos Latvijas reģionos tie svārstās no 4,0 līdz 7,3%. Lai stimulētu reģiona attīstību, ir pieņemts gan īpašs Latgales attīstības plāns, gan izveidota īpaša Latgales speciālā ekonomiskā zona ar administratīvo centru Daugavpilī.
Atšķirībā no citām speciālajām ekonomikas zonām šī ir atvērta tipa.
Proti, uzņēmumiem nav jāatrodas vienā slēgtā teritorijā, bet statusu var noteikt vietai, kur uzņēmums jau darbojas. Patlaban šo statusu saņēmušas sešas kompānijas. Šomēnes par septīto kļūs Līvānu kompānija “Eko nams”. Iegūtais statuss uzņēmumiem dod 80% atlaidi uzņēmuma ienākuma nodoklim un tikpat lielu nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Uzņēmēju pienākums ir darbavietu radīšana.
Krāslavas šūšanas uzņēmums “IV plus” ražo darba un bērnu apģērbus eksportam. Uzņēmums izveidots 2001. gadā, bet Latgales speciālajai ekonomiskajai zonai pievienojies 2017. gadā kā viens no pirmajiem. Viens no nosacījumiem, lai pievienotos, bijusi prasība par darbaspēka palielināšanu. Tādējādi vēl 2016. gadā šeit strādāja 46 cilvēki, bet šobrīd jau ir 55 darbinieki.
Uzņēmuma īpašniece Irēna Voicehoviča ar lepnumu izrāda ražotni, kas veidota bez banku kredītiem. "Pēc iestāšanās SEZ tas mums deva iespēju pieņemt sarežģītākus risinājumus, kas mums ļauj tālāk attīstīties," saka Voicehoviča. "Mums tika iegādātas jaunas iekārtas, ar ko palielinājām darba ražīgumu, līdz ar to varējām cilvēkiem samaksāt lielākas algas. Pasūtījumu skaits aug, tāpēc ieguldījumi iekārtās turpināsies. Grūtāk ir atrast darbiniekus. Viss ir saistīts ar algām."
Voicehoviča uzskata, ka Latgalē vajadzētu neapliekamos minimumus vienkārši palielināt, bet viss pārējais jau esot.
Iedzīvotāji esot arī izlutināti ar sociālajiem pabalstiem.
Tikmēr cits, mērogos lielākais Krāslavas šūšanas uzņēmums “NEMO” SEZ statusu pagaidām neplāno iegūt. Iemesls vienkāršs – uzņēmuma peļņa ir tuvu nullei, tādēļ kārtot formalitātes neatmaksājas. Arī lēmums par Latgales SEZ statusa apstiprināšanu esot novēlots.
SIA “NEMO” valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega-Grāpe saka, ka SEZ ir tikpat laba kā pelašķu tēja klepum. "Kad klepus slimnieks jau ir plaušu karsoni dabūjis, tad nelīdzēs. Vajadzēs daudz spēcīgākas zāles, daudz spēcīgākas," viņa saka.
Zemdega-Grāpe uzsver, ka jau tagad virknei Latgales uzņēmumu ir zema rentabilitāte. Bankas kredītus nedod, līdz ar to nav iespēju ieguldīt attīstībā. Turklāt šūšanas nozarē jākonkurē ar zemāko cenu. Tādējādi nepieciešami vai nu līdzekļi tehnoloģiju attīstībai, vai papildu atlaides darbaspēka nodokļiem.
"Mēs zinām to parunu – ir jāiedod makšķere. Mēs neesam uzņēmējiem iedevuši makšķeres, lai viņi radītu darbavietas, lai darbavietas radītu nodokļus, lai uz nodokļiem varētu siltināt ēkas un tā tālāk," saka Zemdega-Grāpe.
Savukārt Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma (“Vienotība”) ir pārliecināta, ka makšķeres ir, un katram pašam jādomā, kā jāmakšķerē, jo nebūs tā, ka visu laiku kāds tāpat vien dos naudu.
Bijusī premjere Straujuma papildu nodokļu atlaides novadam neatbalsta, jo tas liktu daudziem uzņēmumiem fiktīvi pārreģistrēt darbību Latgalē bez reāla pienesuma.
Tikmēr Latgales SEZ pārvaldē uzsver - esošais piedāvājums uzņēmējiem ir izdevīgs.
Latgales SEZ pārvaldnieka vietnieks Vladislavs Stankevičs uzskata, ka nodrošina Baltijas valstīs šobrīd visizdevīgāko piedāvājumu. "Igaunijā SEZ nav, bet viņiem arī nav atlaides dividendēm. Lietuvā ieejas biļete SEZ sākas no 1,2 miljoniem. Mēs varam paņemt - mazākās investīcijas šogad ir 7000 eiro," izklāsta Stankevičs.
Vēl 2017. gadā zonā strādājoši uzņēmumi izpildījuši jauno darbavietu skaita prasības, turklāt šis skaitlis, visticamāk, augs. SEZ pārvalde iecerējusi panākt izmaiņas regulējumā, kas ļautu kā investīcijas uzrādīt arī jauno darbinieku algas, lai līdztekus ražošanai veidotos zvanu centri vai IT kompānijas. Uzņēmumi šogad tiks meklēti arī ārvalstīs.
Latgales SEZ pārvaldniece un Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja Iveta Maļina-Tabūne saka, ka plāns ir mērķtiecīgi iet uz Skandināvijas tirgu, piedalīties izstādēs, strādāt ar atašejiem, vēstniecībām, pašiem aktīvi mēģināt uzrunāt apkārtējos investorus.
Līdztekus SEZ aktivitātēm atbalstu nodrošina arī Daugavpils novada pašvaldība, kura uzsākusi industriālo zonu infrastruktūras sakārtošanu.
Labākais rezultāts domei ir redzams katru gadu ar ienākumiem no nodokļiem. Maļina-Tabūne nešaubās, ka pašlaik tā arī ir.
Jau drīzumā valdība papildus uzlabojumiem vērs vaļā gan Latgales rīcības plānu, gan SEZ regulējumu. Līdztekus plānotajiem ieguldījumiem novada infrastruktūrā pašvaldībām plānots piešķirt tiesības nodarboties ar vietējās uzņēmējdarbības kreditēšanu.
