Par to "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā informēja uzņēmuma vēja un saules parku attīstības direktore Ilvija Boreiko.
Veikta sākotnējā izpēte par iespēju izbūvēt vēja parkus, un šobrīd tiek sperts pirmais praktiskais solis,
uzsākot ietekmes uz vidi novērtēšanas procesu un pētot padziļināti iespējas un nosacījumus vēja elektrostaciju būvniecībai piecos Latvijas novados – Aizkraukles, Balvu, Limbažu, Ventspils un Ludzas.
Notikušas attālinātas tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem.
Boreiko norādīja, ka sarunas bija veiksmīgas, novērtējot "Latvenergo" iniciatīvu. Uzņēmums saņēmis jautājumus un arī iesaistīto pušu priekšlikumus kopējam vēja enerģijas parku attīstīšanas atbalstam.
Ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūra ir laikietilpīga un aizņems vismaz vienu gadu. Tās galvenie uzdevumi ir esošā vides stāvokļa izpēte, plānotās darbības ietekmes uz vidi izpēte, tai skaitā, ekspertu (putnu, biotopu, sikspārņu un citu) lauka izpētes darbi, vēja enerģijas parku izvietojuma modelēšanas darbi, tai skaitā, trokšņa, mirguļošanas novēršana, ainavas neitralitāte, kā arī pasākumu sagatavošana ietekmju novēršanai vai samazināšanai un monitoringa prasību sagatavošana paliekošo ietekmju novēršanai.
Boreiko skaidroja, ka
būtiskākais darbības lauks vēju parku attīstībai ir izveidot tos tā, lai būtu pēc iespējas minimāla ietekme uz vidi, ainavu un iedzīvotājiem.
Tāpēc ir svarīgs dialogs ar iesaistītajām pusēm, tostarp vietējiem iedzīvotājiem, pašvaldībām un ar dažādiem vēja staciju attīstītājiem.
"Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" uzsvēra, ka ir iespējams atrast līdzsvaru, kur labi ir gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumam - un līdz ar to valstij, saražojot elektrību.
Vienas no pašvaldībām Balvu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs ("Latgales partija") raidījumā apliecināja, ka komisijas deputāti vēja ģeneratoru būvniecību atbalsta. Viņš pastāstīja, ka Balvu novadā tos plānots būvēt meža masīvā, kur tuvumā nav daudz dzīvojamo māju.
Arī premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka vēja parkus būtiski izvietot iedzīvotājiem neredzamās vietās, lai vairs nerastos iebildumu šādām iecerēm.
Nākamie soļi pēc sarunām ir turpināt ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūru, iesaistot ekspertus, veicot izpētes konkrētās potenciālajās vietās un vēja mērījumus, kā arī analizēt turpmāko iespējamo attīstību un izglītot iedzīvotājus par vēja enerģiju.
"Latvenergo" atbalsta kompensējošu mehānismu ieviešanu vietējām pašvaldībām, lai vietējie iedzīvotāji saņemtu jūtamu tiešu ieguvumu no vēja staciju esamības novados. Premjers atzīmēja – ja pašlaik atsevišķas pašvaldības neatbalsta vēja parku izveidi, tad pēc dažiem gadiem "pašvaldības savā starpā cīnīsies par tiem".
Uzņēmums arī spēris pirmos soļus un noslēdzis vienošanos ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību, un arī pārrunājis iespējamās sadarbības aktivitātes.
"Latvenergo" jaunā stratēģija nākamajam periodam paredz dubultot atjaunīgo energoresursu jaudas atbilstoši izvirzītajiem Latvijas un Eiropas klimata mērķiem. Turklāt modernu vēja staciju tehnoloģiju izmaksas pēdējos gados ir strauji pazeminājušās, kas nozīmē, ka vējš ir viens no ekonomiski efektīvākajiem risinājumiem, it īpaši šobrīd, kad Latvijā un Baltijā ir elektroenerģijas jaudu deficīts, kā arī ļoti augstas cenas elektroenerģijas tirgū. Esot svarīgi attīstīt jaunas atjuanojamās elektroenerģijas jaudas, jo tas sekmēs Latvijas un Baltijas neatkarību no energoresursu importa un to cenu svārstībām.
“Plāns ir līdz 2026. gadam uzstādīt tik lielas vēja jaudas, ka Latvija vairs nebūtu elektrības importētāja, bet eksportētāja,” atzīmēja Kariņš.
"Latvenergo" ir Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (VEA) dalībniece. Pirms gada "Latvenergo" iestājās lielākajā Eiropas vēja enerģijas asociācijā "Wind Europe".
KONTEKSTS:
Valsts ir iecerējusi veidot jaunus stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parkus uz valsts īpašumā esošas zemes, uzticot šī projekta izpildi AS "Latvenergo" un AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) dibinātajam kopuzņēmumam.
