Čaulas kompānijas
Uzņēmumi, kuru kontos ir liels naudas apgrozījums, bet nav skaidrs, ar ko uzņēmums nodarbojas un kā nopelnījis naudu. Tiem nav praktiskas saimnieciskas darbības, nav pieejami finanšu pārskati un nav fiziskas darbības vietas - ir tikai pasta kastīte vai saziņas adrese. Tieši šādas kompānijas nereti tiek izmantotas garās, grūti izsekojamās ķēdēs, lai slēptu finanšu plūsmas pēdas.
Iebilst "Saskaņas" deputāti
Aizliegums sadarboties ar čaulas veidojumiem ir viens no galvenajiem soļiem, kā politiķi cenšas attīrīt Latvijas finanšu sektoru pēc "ABLV Bank" kraha, kas sekoja ASV Finanšu ministrijas ziņojumam par iespējamo naudas atmazgāšanu bankā.
Apstiprinātie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteic, ka par čaulas veidojumiem jeb čaulas kompānijām uzskatāmas juridiskas personas, kuras nevar pamatot savu saimniecisko darbību un ir reģistrētas valstī, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus.
"Saskaņas" deputāts Igors Pimenovs gan rosināja aizliegumu sašaurināt, lai tas neattiektos uz Eiropas Savienībā reģistrētām kompānijām.
"Piemērojot šo aizlieguma normu tieši, Latvija nenovēršami iejaucas Eiropas Savienības regulējuma telpā, jo Eiropas Savienības likumdošana rada vienādus uzņēmējdarbības nosacījumus visās dalībvalstīs, tāpēc nevar būt tā, ka, piemēram, Nīderlandē dibināta kompānija Polijā drīkst darboties, bet Latvijas nedrīkst," sacīja deputāts.
Pimenova priekšlikumus Saeima noraidīja, un "Saskaņa" bija vienīgā, kas balsoja pret aizliegumu bankām sadarboties ar čaulas veidojumiem. Parlamentārietis Jānis Ādamsons ("Saskaņa") izteicās, ka tādējādi Latvijā tiks iznīcināta nerezidentu darbība.
"Viss šis bizness aiziet mums garām, lai tikai mēs varētu savam vecākajam brālim pateikt, ka visu esam izdarījuši," sprieda Ādamsons.
Nerezidentu noguldījumi – 20%?
Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (Zaļo un Zemnieku savienība) stāsta, ka ar grozījumu apstiprināšanu Latvija ir pierādījusi, ka spēj rīkoties ātri.
"Pirmais un galvenais ir mūsu uzticības atjaunošana starptautiskajos finanšu tirgos, starptautiskajā politiskajā vidē. Skaidrs ir viens, ka mūsu situācijā banku krīze mūsu reputāciju iedragāja. Ceram, ka šie grozījumi tiešām dos gaidīto efektu," sacīja Putra.
Gaidītais efekts ir augsta riska klientu skaita samazināšanās bankās. Visvairāk čaulas veidojumu apkalpo bankas, kas koncentrējas uz nerezidentu biznesu.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš norāda, ka pēc jaunajiem ierobežojumiem no Latvijas finanšu sektora varētu aizplūst vēl divi miljardi eiro, un nerezidentu noguldījumu apmērs gada otrajā pusē tuvošoties 20% no kopējā noguldījumu apmēra.
Putniņš arī neizslēdz kādas bankas darbības izbeigšanu Latvijā.
Komisija jau pirms mēneša esot sākusi darbu ar bankām saistībā ar atteikšanos no čaulas veidojumu apkalpošanas, un daļa riskanto klientu kontu jau esot slēgti.
"Visi tie likviditātes spilveni, kas ir veidoti iepriekšējos septiņus astoņus gadus, tie tagad ir tie resursi, kas ir jāizmanto, lai normāli varētu no tiem klientiem atteikties, kontus slēgt un visas tās pozīcijas aizvērt. Tas, kas mūs sagaida, ja mēs runājam par nerezidentu sadaļu, ir bilances izpratnē daudz mazāks, saspiestāks sektors," teica Putniņš.
Asociācija atbalsta
Aizliegumu sadarboties ar čaulas veidojumiem atbalsta Latvijas Komercbanku asociācija (LKA). Paziņojumā asociācija uzver, ka grozījumi arī uzlabos sadarbību starp iestādēm, kas palīdzēs atklāt noziegumus finanšu sektorā.
Bankas sola arī stingrāk ievērot pašregulācijas prasības.
Tikmēr Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK) ir bažas par to, cik liela būs likuma grozījumu ietekme uz tautsaimniecību un valsts budžetu, stāsta organizācijas vadītājs Jānis Endziņš. "Lai neizveidojas bilde tāda, ka, veidojot nākamā gada valsts budžetu, pēkšņi mums paziņo, ka, ziniet, mēs ar šo nebijām rēķinājušies, un tāpēc mēs celsim tādus un tādus nodokļus."
Endziņš norāda, ka šobrīd jau esot gadījumi, kad uzņēmējiem finanšu nozares pārmaiņu dēļ radušās problēmas sadarbībā ar bankām. Īpaši grūtā situācijā esot uzņēmumi, kuri sadarbojas ar Krieviju vai citām NVS valstīm.
LTRK ir izsūtījusi biedriem aptauju par to, vai uzņēmēji pēdējo mēnešu laikā saskārušies ar banku atteikumiem atvērt kontus vai veikt transakcijas uz trešajām valstīm.
Rezultātus plānots apkopot tuvāko dienu laikā.
Ko paredz likuma grozījumi
Aizliegums bankām apkalpot čaulas kompānijas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc grozījumu izsludināšanas.
Saskaņā ar minētā likuma grozījumiem par čaulas kompānijām uzskata tādus uzņēmumus:
- kuri nevar pamatot savu saimniecisko darbību,
- kuri reģistrēti valstīs, kas neprasa iesniegt finanšu pārskatus,
- kuriem nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas.
Grozījumi paredz, ka bankām 14 dienu laikā saviem klientiem – čaulas kompānijām – būs jāpaziņo par darījuma attiecību izbeigšanu vai neuzsākšanu un 60 dienu laikā būs jāslēdz to konti. Pēc šī perioda klients naudas līdzekļus, kas nebūs izņemti no kredītiestādes, varēs pārskaitīt tikai uz savu kontu vai kontu citā bankā vai finanšu iestādē. Šo naudu vairs nevarēs izmantot darījumu veikšanai.
Aizliegums attieksies arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā arī uz klientu individuālo portfeļu pārvaldīšanu un atvērto ieguldījumu fondu apliecību izplatīšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.
Atbalstītie grozījumi arī paredz veicināt informācijas apmaiņu starp bankām un tiesībaizsardzības iestādēm finanšu noziegumu apkarošanai.
Likuma grozījumi rosināti, lai samazinātu iespēju Latvijas finanšu sistēmu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, un aizliegums attieksies uz kredītiestādēm, ņemot vērā, ka čaulas veidojumu apgrozījums veido ievērojamu daļu no kredītiestāžu kopējā klientu apgrozījuma.
KONTEKSTS:
Par nepieciešamību ierobežot čaulas kompāniju un nerezidentu apkalpošanu sāka runāt pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) paziņojuma par “ABLV Bank” iespējamo saistību ar naudas atmazgāšanu, pēc kura bankai sākās grūtības un tā nolēma pašlikvidēties, un FinCEN pārstāvju vizītes Latvijā.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sniegtie dati liecina, ka 2017.gada pirmajā ceturksnī Latvijas kredītiestādēs čaulas kompāniju kredīta apgrozījuma īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 27,8% apmērā. Savukārt kredītiestāžu, kas pārsvarā apkalpo augsta riska klientus, šo kompāniju kredīta apgrozījuma īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 44,52%.
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) iepriekš atzina, ka atteikšanās no čaulas kompānijām ietekmēs banku darbu un Latvijas ekonomiku, bet “mēs to pārdzīvosim”, jo, pēc pašreizējām teorētiskām aplēsēm, notikumu banku sektorā ietekme varētu būt aptuveni 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Tikmēr vairāku nozaru uzņēmēji brīdināja – ar šo sāktas jaunas raganu medības, kurā cietēji var izrādīties godīgie uzņēmēji.
