Ceļā uz bioloģiskās ražošanas statusu
Valmieras novada Plāņu pagasta saimniecībā "Vecķiguļi" ir 50 zīdītājgovis – gaļas lopi, aptuveni 10 slaucamas govis, kā arī aitas un 10 hektāri graudaugu. "Vecķiguļu" saimnieks Jānis Kaucis darbus pārņēmis no vecākiem.
Saimnieks norādīja, ka sadalīt resursus dažādās jomās bijis pakāpenisks, bet apzināts solis. Pamata nodarbošanās gan ir gaļas lopi, un patlaban saimniecība ir ceļā uz bioloģiskās ražošanas statusu. "Es esmu saimniecībā no bērna kājas un pārņēmu to pilnībā 2016. gadā. Pēdējos divus gadus es jau eju uz bioloģisko ražōšanu, un nākošgad jau vajadzētu būt šim statusam," pastāstīja Kaucis.
Kāpēc izlēma pāriet uz bioloģisku saimniekošanu? "Drīzāk – kāpēc gan nebūt tam statusam? Mēs jau visu laiku darbojāmies bioloģiski un, var teikt, ka tikai tā papīra nebija. Tāpat arī nākotnes vārdā, jo mēs pakāpeniski ejam pavisam prom no piena govīm uz gaļas lopiem, un es uzskatu, ka tur arī īsti nebioloģiski lielos vilcienos nevar darboties," sacīja saimnieks.
"Vecķiguļi" šobrīd produkciju pārdod kā konvencionālu. Saimnieks vērtēja, ka pagaidām bioloģiska saimniekošana nav izdevīgāka visos lauksaimniecības sektoros: "Es domāju, ka šobrīd tas drīzāk nav ienesīgi, ja ņem graudu sektoru, jo raža ir ienesīgāka no konvencionālas saimniekošanas. Tāpat pagaidām ir tā, ka nav pieprasījuma pēc bioloģiskā piena. Nu, gaļai gan, jā, to varētu nodot dārgāk, ja būtu bioloģiskā saimniecība, bet tur tas gads vēl mums jāpagaida."
No 16% jāpalielina līdz 25%
Patlaban Latvijā bioloģiski tiek apsaimniekoti aptuveni 304 000 hektāru jeb 16% no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Eiropas Savienībā uzstādītie mērķi paredz, ka 2030. gadā šīm platībām Latvijā jāveido jau 25%.
Zemkopības ministrija prognozē, ka bioloģiski apsaimniekoto platības tuvākajos gados pieaugs.
"To tendenci parādīs šis gads, jo šogad ir jauna pieteikšanās kārtība, ir atbalsts specifiski bioloģiskajai lauksaimniecībai un ir dažādas ekoshēmas, kurās var startēt bioloģiskie zemnieki. Šobrīd mūsu kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā paredzēts sniegt atbalstu par bioloģiski apsaimniekotām platībām 18,8% apmērā no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tie ir apmēram 368 000 hektāri. Tas ir mērķis, ko mēs gribam sasniegt līdz 2027. gadam," pastāstīja ministrija Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis norādīja, ka pērn bioloģiskās lauksaimniecības platības palielinājās par 10 tūkstošiem hektāru. Turpretī pašu bioloģisko zemnieku skaits samazinājās par simt, un šobrīd tādu Latvijā kopumā ir ap 4300.
Norkārklis vērtēja, ka platības šobrīd pieaug lēni. Biedrības ieskatā ar jauno atbalsta stratēģiju ministrijas uzstādītos mērķus būs sarežģīti sasniegt.
"Tie pasākumi ir vājāki, salīdzinot ar pagājušo periodu. Vairāki pasākumi nebūs pieejami bioloģiskajiem lauksaimniekiem, kā lopkopībā emisiju mazinošais pasākums un labturības pasākums. Savukārt konvencionālajai saimniekošanai atbalsta pasākumi nākuši klāt.
Rezultātā atbalsta apmērs ir vienlīdzīgs, bet tas neveicinās lauksaimnieku pāreju uz bioloģisko ražošanu.
Mūsuprāt, tas ir mazliet pretrunā ar kopējo Eiropas virzību un mērķiem," sacīja Norkārklis.
Asociācijas aplēses liecina, ka šobrīd bioloģiskajā lauksaimniecībā visvairāk zemnieku ir piena lopkopībā, to skaits gan šobrīd sarūk. Tikmēr līdzīgi kā citās apsaimniekošanas metodēs strauji attīstās bioloģiskā augkopība, savukārt vismazāk bioloģisko zemnieku ir dārzeņu audzēšanas jomā.
