Lai gan pagaidām trūkst aplēšu par to, cik smagi Latvijas ekonomiku skars koronavīruss, negatīvā ietekme būšot tikai vienu vai divus mēnešus. Tā spriedušas amatpersonas sanāksmē, kurā lemts par atbalstu uzņēmējiem grūtajā brīdī.
"Viens, divi mēneši, kad būs kritums, un pēc tam ir gaidāms atkal kāpums," teica Kariņš.
Lai krīzi pārvarētu un uzņēmumi nebankrotētu, valdība ir gatava izmantot miljardu eiro, kas šobrīd iekrāts Valsts kasē
"Valsts un valdība būs gatava līdz vienam miljardam eiro ieguldīt, lai atbalstītu mūsu uzņēmumu darbību. Šo naudu mēs izmantotu ar visādiem finanšu instrumentiem, nevis kā grantus," teica premjers, paužot cerību, ka nākamnedēļ valdība atjaunos "Altum" programmu kredītu garantijām. Ar kredītu garantijām varēs palīdzēt tiem uzņēmumiem, kam īslaicīgi varētu būt apgrozījuma kritums vīrusa dēļ un kuri varētu "pārziemot šos laikus".
"Šī nauda tik tiešām ir, tā ir mūsu Valsts kasē, pateicoties labiem lēmumiem, kas ir pēdējos gados pieņemti.
Bet mēs neparedzam, ka visa šī nauda būtu pilnībā jāizdod, bet tas ir tas akmens, bāze, no kā varētu smelties. Mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai palīdzētu mūsu uzņēmumiem, izmantojot dažādus instrumentus," teica Ministru prezidents.
Paredzēts garantēt uzņēmumu kredītus, kā arī kompensēt nodokļu maksājumu atlikšanu. Tas nozīmē, ka valsts ekonomikas sildīšanā ieguldīto naudu no uzņēmumiem gaidīs atpakaļ. Vienīgais izņēmums ir plāns uzņēmumu vietā apmaksāt daļu izdevumu par darbinieku slimības lapām. Šobrīd par pirmajām desmit slimošanas dienām jāmaksā darba devējam.
"Mēs esam gatavi uzņemties no valsts puses daļu izmaksu, kas ir saistītas ar cilvēku slimības lapām,"
teica finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").
"Tas redzējums, par ko vēl nav vienošanās, bet mūsu redzējums ir tāds – ja slimības lapa ir ar diagnozi "Covid-19", ir valsts apmaksa no pirmās dienas. [..] Savukārt, ja ir karantīna, mēs vēl skaņojam, kāda būtu tā solidārā rīcība un atbalsts," teica Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Intervijā LTV raidījumā “Panorāma” Kariņš pauda, ka šajā gadījumā būtu pareizi zaudējumus līdzsvarotā veidā sadalīt starp valsti, uzņēmumiem un indivīdiem.
Valsts kases atlikuma izmantošana gan nozīmē, ka valstij nāksies vairāk aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, lai atdotu jau esošos parādus. Valdības pārstāvji nenoliedza, ka ir ar mieru palielināt budžeta deficītu, tomēr, cik tieši ekonomikas stutēšana izmaksās, pagaidām nav zināms.
“Mums Valsts kasē pašlaik ir atlikums viens miljards eiro. (..)
Tas nozīmē – mēs potenciāli varam palielināt savu deficītu par miljardu eiro, neaizņemoties ārpus valsts naudu. Mums tā nauda ir Valsts kasē, lai ikdienas maksājumus varētu segt.
Protams, ja šo naudu ņemam kā kredīta garantijas, (..) lielākā daļa nekad netiks izņemta, tā ir tikai potenciāla garantija, bet, ja mums kāda nauda tiktu zaudēta, tas palielinātu budžeta deficītu,” skaidroja Kariņš.
Detalizētākas diskusijas par to, kāds tieši būs valsts atbalsts uzņēmējiem, turpināsies nākamnedēļ.
Premjers norādīja, ka jau otrdien valdība varētu lemt par veidu, kā caur valsts attīstības finanšu institūciju "Altum" garantēt uzņēmēju kredītus. LDDK norādīja, ka liela nozīme krīzes pārvarēšanā būs arī komercbanku attieksmei.
KONTEKSTS:
Jaunais koronavīruss "Covid-19" sāka izplatīties 2019. gadā Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Lai nepieļautu vīrusa izplatību, Ķīna paziņojusi par valsts mēroga ierobežojumiem. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka "Covid-19" sasniedzis globālās pandēmijas līmeni.
Vīruss izplatījies arī ārpus Ķīnas, tostarp vairākās Eiropas valstīs. "Covid-19" konstatēts arī Latvijā un pārējās Baltijas valstīs.
Starptautiskās organizācijas vērš uzmanību uz to, ka jaunais "Covid-19" koronavīruss izraisīs ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos. Turklāt pesimistiskākie scenāriji liecina pat par pirmo globālo ekonomisko lejupslīdi kopš finanšu krīzes pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tas ietekmēs arī Latviju, un vienas no pirmajām no koronavīrusa cieta aviopārvadājumu un tūrisma nozares.
Iepriekš izskanēja, ka "airBaltic" darbinieku skaitu samazinās par 350 cilvēkiem. Aviokompānijas vadītājs Martins Gauss piektdien, 13. martā, paziņoja, ka "airBaltic" turpinās darbinieku samazināšanu, atcels reisus un slēgs maršrutus.
