AS "Skulte LNG Terminal" jau vairākus gadus virza ideju par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi Skultē. Valdes loceklis Uldis Salmiņš stāstīja, ka uzņēmuma padomes loceklis latviešu izcelsmes amerikānis Pēteris Ragaušs uzrunājis dažādas starptautiskas kompānijas, lai pārliecinātu projektā piedalīties. Potenciālos investorus atklāt šobrīd nevarot, taču pagājušajā nedēļā ar tiem ASV tikās ekonomikas ministrs Vitenbergs. Salmiņš norādīja, ka starp investoriem ir arī gāzes piegādātāji. Pirms naudas ieguldīšanas investoriem esot svarīgi būt pārliecinātiem, ka terminālis tiks izmantots.
"Tās ir kaut kādas garantijas tieši par to, ka valsts paspārnē esoši patērētāji, uzņēmumi, kas patērē gāzi, izmanto šo jaunuzbūvēto infrastruktūru," teica Salmiņš.
"Bija jautājumi no ministrijas par šo sadarbību un kāda varētu būt iesaiste no valsts, kādas šīs garantijas. Arī šeit, es teiktu, ka tās sarunas turpinās. No savas puses solīju sagatavot savu aktuālo redzējumu šajā situācijā," norādīja ekonomikas ministrs.
Vitenbergs uzsvēra, ka tuvāko mēnešu laikā ministrija vēl izšķirsies, kuru projektu atbalstīt. Bez Skultes pastāv arī Kundziņsalas termināļa projekts, kam būtu mazāka jauda un kas atrastos tālāk no Inčukalna krātuves – Rīgas ostā. To attīstīt vēlas ASV investors "Millennium Energy Partners". Viesojoties Latvijā marta beigās, fonda pārstāvis noliedza, ka projektam vajadzētu kādu valsts atbalstu.
"Šis ir privāts bizness, privātas investīcijas. Mums nav nekādas valdības dalības. Valdība Latvijā ir ļoti draudzīga un atvērta, laipni mūs uzņem un ļauj nodarboties ar biznesu. Šeit nav iesaistītas nekādas valdības investīcijas vai garantijas," norādīja "Millennium Energy Partners" īpašnieks Laša Šanidze.
Gatavību finansēt sašķidrinātās dabasgāzes infrastruktūras attīstību Latvijā paudis "BaltCap" Infrastruktūras fonds. Tā pārstāvis Matīss Paegle norādīja: ja Baltijas valstis savā likumdošanā nostiprinās aizliegumu izmantot Krievijas gāzi, tas arī būtu garants tam, ka sašķidrinātās dabasgāzes terminālam būs noslodze.
Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Krišjānis Feldmans ("Konservatīvie"), kurš par ekonomiski izdevīgāko uzskata Skultes termināli, pauda, ka garantiju jautājums nav problēma, jo valsts tāpat lēmusi atteikties no Krievijas gāzes.
Viņš norādīja, ka nozīmīgāk būtu mazināt dažādas prasības un procedūras līdzīgi kā vēja parku gadījumā, kas ļautu termināli uzbūvēt ātrāk.
"Tas ir galvenais, kā valsts var šajā gadījumā projektu atbalstīt. Es nešaubos, ka jaunajā situācijā jebkurš projekts būtu uzskatāms par rentablu pats par sevi. Līdz ar to nav pamata primāri runāt par kaut kādu naudas atbalstu," sacīja Saeimas deputāts.
Ja sarunās attīstītāji to prasīs, iespēju mazināt birokrātiskās prasības pieļāva arī ministrs Vitenbergs. Uz šādu pretimnākšanu cer "Skulte LNG Terminal" pārstāvis Salmiņš, kurš atzina, ka līdz šim projekts saskāries ar vietējo iedzīvotāju pretestību.
"[Risinājums] ir kaut kāds kompromiss. Noteikti investoram ir iespēja nākt pretī, apmierināt konkrētās pašvaldības tādas vai savādākas vajadzības. Tie visi ir sarunu jautājumi," teica Salmiņš.
Viņš norādīja, ka Skultes termināli ātrākais varētu uzcelt līdz nākamā gada beigām.
KONTEKSTS:
Pirmdien, 11. aprīlī, valdību veidojošās partijas vienojās, ka Latvija varētu atteikties no Krievijas gāzes līdz ar nākamā gada sākumu. Lai nodrošinātu dabasgāzes piegādes, Ekonomikas ministrijai (EM) uzdots risināt pārrunas ar Igauniju par topošā Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izmantošanu, bet tuvākajos gados Latvijā tiks izveidots savs terminālis. Iepriekš premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") minēja divas Latvijā potenciālās termināļa attīstības vietas – Skultes un Rīgas ostu.
Ekonomikas ministrs iepriekš atzina, ka EM sākusi sarunas ar vairākiem potenciālajiem sašķidrinātas dabasgāzes termināļa investoriem.
