Kopējai lauksaimniecības politikai nākamajos 7 gados ES atvēlējusi par 46 miljardiem eiro mazāk nekā šobrīd. Tomēr Latvijai ir veiksmīgi izdevies tikt pie lielākas naudas lauksaimniekiem. Lauku atbalstam mums būs 936 miljoni, tas ir par 33 miljoniem mazāk nekā tagad, toties būs krietni vairāk naudas tiešmaksājumiem – 2,4 miljardi – tas ir par 693 miljoniem vairāk nekā tagad. Kopumā lauksaimnieki dabūs par 25% vairāk naudas nekā šajā plānošanas periodā.
"Mēs esam pēdējā etapā pat dabūjuši klāt tiešmaksājumus kopā ar Lietuvu un Igauniju, kas nebija nevienai citai valstij. Tas nozīmē, ka mēs šobŗid tiešmaksājumos esam panākuši Portugāli un Rumāniju," saka Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Eiropas lietās Astra Kurme.
Uz pārējo valstu fona tiešām Latvija izskatās labi – Vairāk par mums saviem lauksaimniekiem dabūjusi tikai mazā Malta +39% - mēs esam otrie. Igaunijai pieaugums ir 19%, bet Lietuvai 16%. Citām Austrumeiropas valstīm vēl mazāks pieaugums – Rumānijai +4%, Bulgārijai +2%, bet Polijai nav pieauguma
Iespējams, ka Latvijas lauksaimniekus priecēs tas, ka vairākām valstīm tiešmaskājumiem atvēlētā nauda ir gājusi mazumā. Piemēram Francija tiešmaksājumiem agrāk saņēma 52 miljardus, bet tagad būs 50 miljardi. Arī Spānijai par 1 miljardu samazināta tiešmaksājumos pieejamā nauda, Itālijai par pusotru. Saskaitot kopā tiešmaksājumus un lauku atbalstam atvēlēto, lauksaimnieki Francijā piedzīvos naudas samazinājumu par -1%, Spānijā par 2, Vācijā -3%, Itālijā -4%, bet Dānijā -6% un Nīderlandē -7%
Bet ne tikai Latvijas lauksaimniekiem būs vairāk naudas nākamajos 7 gados. Pateicoties ekonomikas atjaunošanas fondam – nauda būs vairāk arī citām programmām ieskaitot kohēzijas lietas. Ja salīdzinām, tad šajā plānošanas periodā Latvijai no Eiropas pienācās 7,53 miljardi eiro, bet tagad būs 10,44 miljardi – tātad 39% ieaugums. Un te vēl klāt 2,5 miljardu liels aizdevums, ja Latvija izlemj tādu ņemt. Par to premjers solījis runāt ar finanšu ministriju.
"Būtisks ir arī kohēzijas finansējums, ko mums ir ne tikai izdevies saglabāt iepriekšējās aploksnes apjomā, bet pat ar nelielu pieaugumu. Tātad nav nevienas tādas pozīcijas, kurā mēs varētu sūdzēties, ka kaut kādā veidā nav Latvijas intereses ņemtas vērā," tā Kurme.
Ja salīdzina ar Igauniju un Lietuvu – tad mūsu kaimiņiem būs mazliet mazāks naudas pieaugums nākamos 7 gados – par 27%, bet mums +39%. Vislielāko pieaugumu – pateicoties ekonomikas atjaunošanas fonda naudai - protams piedzīvojušas Dienvideiropas valstis, ko Covid-19 krīze skārusi vissmagāk. Piemēram Itālija, Spānija, Portugāle, arī Francija. Savukārt Ungārijai un Polijai ir mazāks pieaugums nekā mums.
Taču salīdzinājums ar iepriekšējo periodu nav labākais veids kā izvērtēt – cik daudz naudas katrs no ES dabūs, tāpēc ka vairākas no iepriekšminētajām valstīm, kas saņem lielo pieaugumu, pašas ir arī budžetā iemaksātājas. Tāpēc korektāk būtu salīdzināt – cik saņemam pret katru iemaksāto eiro.
Latvija no katra iemaksātā eiro pretī saņem 3,6, Lietuva 3,5, bet Igaunija 2,7. Līdzīgi arī Polija – 2,8. Visvairāk saņem Bulgārija – 4,7 eiro un Horvātija 4,9 eiro.
Salīdzināšana var nogalināt prieku, kā savulaik izteicās Marks Tvens, taču šoreiz varbūt izdosies to saglabāt.
