Sadarbojoties IZM, Latvijas Universitātei (LU) un pētījumu centram SKDS, līdz 2023. gada aprīlim plānots iegūt 7700 iedzīvotāju atbildes. Un vizītes var sākt gaidīt jau tuvāko dienu laikā.
"Digitalizācija, automatizācija, globalizācija, sabiedrības novecošanās, pāreja uz ilgtspējīgākiem energoresursiem – šīs ir izmaiņas, kuras skar un ietekmē ikvienu pieaugušo, un mums visiem ir jābūt gataviem nemitīgai attīstībai. Šie pieaugušo kompetenču mērījuma rezultāti veicinās to, ka varēsim pieņemt datos balstītus lēmumus, kā turpmāk attīstīt pieaugušo izglītības kultūru un procesus Latvijā," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie").
OECD PIAAC pētījumā aplūko iedzīvotāju prasmes galvenajās informācijas apstrādes jomās, tostarp lasītpratībā, rēķinātpratībā un spējā pielāgoties, problēmu risināšanā.
Tās ir prasmes, kas nepieciešamas veiksmīgai dalībai sabiedrības dzīvē, spējai iekļauties darba tirgū, parūpēties par sevi un saviem tuvajiem, skaidroja IZM.
"Tātad prasmi ne tikai tehniski lasīt, bet arī uztvert, rīkoties ar informāciju, ar skaitļiem, atrisināt nelielas problēmas, izmantojot šo informāciju un tamlīdzīgi. Un nekas tāds tiešām nav bijis. Pats svarīgākais, ka Latvija iegūs priekšstatu par to, kur tad ir tās vājās, tās plānās vietas mūsu pašu mūžizglītības, pieaugušo izglītības sistēmā," teica OECD PIAAC vadītāja Latvijā, LU profesore Aija Zobena.
Pētījuma centra SKDS intervētāji ieradīsies pie tiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 16 līdz 65 gadiem, kas būs iekļauti pētījuma izlasē (pie cilvēkiem gan ar augstāko izglītību):
- nodarbinātie, bezdarbnieki un pensionāri,
- tie, kuri vēl mācās, un tie, kuri jau sen beiguši skolu,
- tie būs iedzīvotāji ar dažādu izglītību – gan tie, kuri ieguvuši universitātes diplomu, gan tie, kas izglītošanos pabeiguši zemākās pakāpēs.
"Patiesībā jebkurš Latvijas iedzīvotājs var gaidīt, ka pie viņa durvīm kāds pieklauvēs vai piezvanīs. Jo šeit tā pieeja ir tāda, ka tik tiešām no iedzīvotāju reģistra krājumiem pēc nejaušības principa tur vienkārši ir izlozēti gandrīz 8000 cilvēku. Un mums ir svarīgi, ka katrs, ko mēs uzrunājam, tomēr mums neatsaka un atbild," norādīja pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Pētījumu veido aptaujas anketa, kuru aizpilda intervētājs, fiksējot dalībnieka atbildes, un uzdevumi, kurus dalībnieks veic patstāvīgi speciāli tam paredzētā planšetdatorā. Atbildes būs anonīmas, un katrs iedzīvotājs, kurš nejauši izvēlēts, pārstāv vairākus tūkstošus citu sev līdzīgo.
"Latvijas lielākā bagātība ir mūsu cilvēkkapitāls. Tas ir tas, ar ko varam lepoties, taču mēs nemaz īsti nezinām, cik liels un kāds kapitāls ir mūsu rīcībā.
Šis pētījums sniegs atbildes uz būtiskiem jautājumiem par pieaugušo prasmēm – iedzīvotāju mācību uz dzīves pieredzes rezultātu," sacīja Zobena.
Pamatojoties uz OECD PIAAC rezultātiem, Latvija līdz ar vairāk nekā 40 pētījumā iesaistītajām valstīm varēs izstrādāt izglītības un apmācības programmas pieaugušajiem, lai palīdzētu apgūt trūkstošās prasmes, skaidroja IZM.
Intervijās gūtie dati sniegs informāciju par Latvijas cilvēku formālo un papildu izglītību, par patieso nodarbinātību un bezdarbu, par reālu prasmju un iemaņu atbilstību darāmā darba vajadzībām. Pētījums ļaus iegūt reālu ainu izglītotājiem, darba devējiem un valsts institūcijām par Latvijas iedzīvotāju prasmju piedāvājumu un pieprasījumu, kā arī ļaus plānot izglītības un apmācību iespējas, kuras patiešām atbilstu cilvēku vajadzībām, norādīja ministrijā.
Gaidāms, ka pētījuma rezultāti plašākai sabiedrībai būs zināmi pēc aptuveni diviem gadiem.
