Lai mazinātu Covid-19 sekas, Eiropas Komisija (EK) vairumam dalībvalstu pērn paredzēja kādu konkrētu summu, kas palīdzētu valstij stimulēt ekonomiku un atkopties no krīzes. Latvijai tie ir 1,8 miljardi eiro. Lai tos varētu izmantot, jāizpilda virkne uzdevumu.
Finanšu ministrijā (FM) informēja, ka daļa mērķu noteiktajā laikā jau ir sasniegta un tagad valsts pretendē uz pirmajiem 200 miljoniem eiro. Tie palīdzēs risināt vairākus jautājumus, jo īpaši paaugstināt energoefektivitāti un nodrošināt enerģētisko neatkarību, uzsvēra ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs.
"Tas nozīmē starpsavienojumu, lai mums būtu enerģētiskās sistēmas savienojumā ar Eiropas Savienību, lai mēs nedzīvotu uz enerģētiskās salas. Trešais [mērķis] – sabiedriskais transports Pierīgā un ceļu atjaunošana, būvniecība.
Papildus tas, ko mēs esam izdarījuši, mēs veidojam fondu, kas būtu zemo īres mājokļu būvniecībai reģionos, kas ir būtiska Latvijas attīstībai kopumā un darba vietu nodrošināšanai tieši reģionos.
Tur ir vesela joma ar citiem jautājumiem, kas tiek skarti, bet šīs ir šī brīža prioritātes," stāstīja Zakatistovs.
Rudenī no Atveseļošanas fonda valsts avansā saņēma vairāk nekā 230 miljonus, kas jau ir iekļauti šī gada budžetā. Pirmo oficiālo pieteikumu ES izskatīs divus mēnešus, kuru laikā izvērtēs, kā ir izpildīti maksājumam nepieciešamie atskaites punkti un mērķi. Pozitīva iznākuma gadījumā Latvija no sev paredzētās summas būs saņēmusi jau teju pusmiljardu eiro.
Lai pārrunātu iesniegto pieprasījumu, valstī ieradies Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība"), kurš atklāja, ka Latvijai Atveseļošanas fonda pieejamā nauda varētu būt lielāka nekā sākotnēji paredzēta. Tas var rasties pēc pārrēķiniem un tā saucamā "RePower EU" plāniem, kas paredz strauji samazināt atkarību no Krievijas.
"No Eiropas Savienības puses ir aicinājums dalībvalstīm paredzēt papildinājumus savos ekonomikas atjaunošanas noturības plānos, lai mazinātu atkarību no Krievijas energoresursiem. Tātad, lai risinātu tās problēmas, ko pašreiz izraisa Krievijas agresija Ukrainā arī enerģētikas jomā.
Tāpat [aicina] izvērtēt iespēju papildus piesaistīt šī Ekonomikas atjaunošanas noturības plāna aizdevuma daļu, jo, kā mums zināms, Latvija līdz šim ir pieprasījusi tikai grantu daļu.
Un kopumā veikt kādas korekcijas, tai skaitā saistībā ar līdz šim augstāk prognozētu inflāciju," skaidroja Dombrovskis.
Turpmākos maksājuma pieprasījumus Latvija plāno iesniegt reizi gadā. Nākamais būšot vairāk nekā 500 miljonu eiro vērts. Tos veltīs reģionālajiem ceļiem, izglītībai un virknei citu problēmjautājumu, taču, lai saņemtu naudu, Latvijai vispirms ir jāveic daudzi uzdevumi. Savukārt, lai valsts rīcībā būtu viss Atveseļošanas fonda finansējums, līdz 2026. gada augustam ir jāizpilda vairāk nekā 200 mērķu.