Norvēģijas kompānija “Aguafence” ražošanu uz Popes pagastu pārcēla pirms diviem gadiem. 85% izejmateriālu un detaļu izgatavotas Latvijā. Tās kopā liek septiņi vietējie iedzīvotāji. Visas šeit tapušās plūdu aizsargbarjeras eksportē uz Norvēģiju, Vāciju, Zviedriju, Ķīnu, Taivānu. Tās pērk pašvaldības, uzņēmumu un ēku īpašnieki. Pirms sākas plūdi, barjeras apliek ap ēku vai konkrētu vietu.
Visvairāk Amerikā un Manhetenā, tiek apsargāti debesskrāpji, jo pagrabos tiek visvairāk novietota elektronika, liftu iekārtas un datortehnika, un ja nāk plūdi un applūst .. tad tur ir milzīgi zaudējumi," zina stāstīt SIA "Aqua Fence" vadītājs Latvijā Edijs Jumburgs.
Uzņēmums pabeidzis rūpniecisku pētījumu, lai izstrādātu pasaulē augstākās, pārvietojamās pretplūdu barjeras - 2,4 metru augstumā. Pētījumu atbalsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kas atvēlējusi 10 000 eiro. Tik augstu barjeru jau pieprasījis kāds klients Manhetenas centrā. "Iepriekšējā lielā vētra Sendija... Tajā vietā plūdi bija tik augsti ... sniedzās 2,4 augstumā, un viņš lūdza īpašu aizsardzību priekš viņa, bet mēs redzam, ka arī nākotnē tiks pieprasīts šis 2,4 modelis," piemēru min Jumburgs.
Viņš atzīst, ka pieprasījumu pēc produkcijas sekmē klimata pārmaiņas. "Agrāk plūdu līmenis bija salīdzinoši zems. Plūdiem kļūstot daudz regulārākiem un daudz apjomīgākiem, klienti pieprasa pasargāt sevi pret aizvien augstākiem plūdu riskiem," saka Jumburgs.
Lai gan barjeras top Latvijā, te tādas nekur nav uzstādītas. Uzņēmums neatklāj, cik tādas maksā. Taču atzīst - privātpersonām sanāk padārgi. "Uz plūdu aizsardzību ir jāskatās kā uz investīciju un ilgtermiņa pirkumu. Barjeras tiek modelētas, ka tās nav vienreizējas, bet paredzētas 60 lietošanas reizēm," uzsver Jumburgs. "Pirmā lieta, ar ko salīdzina un tiek lūkots kā aizsargāties no plūdiem ir smilšu maisi, un pēc tam ja maisi nedarbojas, tad automātiski cilvēkiem doma prātā - jābūvē aizsargdambis. Nemaz netiek izskatītas citas alternatīvas," viņš piebilst.
Uzņēmums aizsargbarjeras piedāvājis iegādāties Ādažu un Carnikavas pašvaldībai. Taču tās interesi nav izrādījušas. Carnikava plūdus plāno novērst paaugstinot autoceļa līmeni konkrētajā vietā. “Mēs orientējamies uz ilglaicīgu risinājumu. Piedāvājums ir interesants... bet mūsu risinājumā tas nav labākais," skaidro aģentūras „Carnikavas Komunālserviss” Polderu apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Ivars Slāģis.
Arī Ādažu pašvaldībā saka - vērtīgāk investēt dambja atjaunošanā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nupat izstrādājusi programmu, lai novērstu plūdu riskus pilsētās, un nākamajos piecos gados tam plāno novirzīt 28 miljonus eiro. Tas ļaus pašvaldībām pretendēt uz finansējumu, tostarp aizsargdambju izbūvei.
