Āfrikas cūku mēra otrais vilnis Latvijā šobrīd ir pilnā plaukumā. Tā situāciju vērtēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītājs Mārtiņš Seržants.
Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn saslimšana palielinājās gandrīz trīs reizes.
"Pagājušogad teju 1300 gadījumi mežacūkām konstatēti. Šobrīd mums ir pilnībā skarta visa Latgale, ir jau gadījumi atsevišķi Cēsīs, Valmierā, arī Kurzemē – Tukums, Ventspils, Kuldīga. Proti, izplatība mežā ir stipri lielāka nekā iepriekšējos gados. 2022. gada vasarā tika konstatēti seši gadījumi mājas cūkām. Piecas no šīm novietnēm bija nelielas piemājas saimniecības un viena bija ar drusku vairāk nekā 1400 cūkām," pastāstīja Seržants.
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece vērtēja, ka cūkgaļas cena joprojām nesedz pašizmaksu, jo krietni palielinājušās barības izmaksas. Saimnieki, kuri izpildījuši visas biodrošības prasības, bet kuru dzīvnieki saslimst ar Āfrikas cūku mēri, var saņemt kompensācijas – par katru cūku vidēji 128 eiro.
"Vēlētos vairāk un lielākas šīs kompensācijas, bet ir labi, ka tās ir. Cits jautājums ir, cik ātri tas notiek, jo esam arī ar Eiropas pārējo dalībvalstu kolēģiem diskutējuši, ka kompensācijām jābūt vismaz divu nedēļu laikā, nevis tā, kā tas ir šobrīd – 90 dienas un ilgāk. Āfrikas cūku mēris mūs ietekmē šajā gadījumā ar mīnusa zīmi tajā, ka
mēs nevaram brīvi eksportēt, jo mēs esam Āfrikas cūku mēra skartā valsts.
Tā ir arī negatīva tendence, piemēram, Vācijai, kas arī ir skarta, līdz ar to viņi nevar eksportēt uz Ķīnu. Bet tās lielās dalībvalstis – kā Francija, Spānija – ir brīvas, arī Beļģija, Nīderlande, un tās arī eksportē, un tas ir ļoti labi, jo Eiropa saražo vairāk, nekā patērē," pastāstīja Lejniece.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe vērtēja, ka cūkgaļas zemo cenu iemesli ir gan Āfrikas cūku mēris, gan cūkgaļas pārprodukcija Eiropā.
"Cena nav īsti adekvāta tam, kā tā varētu būt tieši Āfrikas cūku mēra dēļ un nespējot eksportēt prom no Eiropas Savienības. Tas vispār Eiropai ir raksturīgi, ka janvāris ir klusais mēnesis. Pirmkārt, cilvēki ir iztērējuši naudu uz Ziemassvētkiem un Jauno gadu, un arī janvāris nav lielo darījumu laiks eksporta tirgos. Sakarā ar to, ka tas pieprasījums Eiropā ir samazinājies, cena arī ir samazinājusies. Un uz priekšu skatoties, no cūku audzētāju viedokļa tiešām nekas ļoti optimistisks neizskatās, neliekas, ka cena būtiski strauji varētu kāpt. No pircēju viedokļa tas atkal ir labi," sacīja Gulbe.
Mārtiņš Seržants no PVD atgādināja galvenos biodrošības noteikumus, kādi jāievēro tiem, kas audzē mājas cūkas: "Nekādā gadījumā nedodam mājas cūkām neko, kas nācis no lauka, no meža, vēl jo vairāk, kas nav termiski apstrādāts. Neizmantojam pakaišiem neko, kas varētu nonākt kontaktā ar mežacūkām, mainām apģērbu, mainām drēbes un novēršam jebkādas iespējas mājas cūkām nonākt kontaktā ar savvaļas dzīvniekiem; lai arī suņi, kaķi lai neiet iekšā pie cūkām, tas arī palielina risku, viennozīmīgi. Bet visiem pārējiem – sēņotājiem, ogotājiem vai vienkārši putnu vērotājiem, kas iet dabā, mēs aicinām ziņot par katru atrasto beigto mežacūku. Tādējādi šī informācija būs precīzāka par to, kurā vietā šī slimība ir."
PVD arī aicina iedzīvotājus ziņot par beigtām mežacūkām un nopelnīt 30 eiro (pirms nodokļu nomaksas).
