Kopējais pieprasījums bija par 231 miljonu eiro, bet no tā atskaitīti 13% jeb 30 miljoni eiro no pērn septembrī saņemtā 237 miljonu eiro AF priekšfinansējuma.
EK izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība") maksājuma saņemšanas pasākumā uzsvēra, ka maksājums ir piešķirts, jo Latvija ir izpildījusi pirmos deviņus šim posmam noteiktos mērķus un veikusi vairākas reformas, piemēram, pieejamu īres mājokļu būvniecībā, minimālā garantētā pabalsta ikgadējā indeksācijā, platjoslas interneta infrastruktūras ieviešanā un citas.
Dombrovskis sacīja, ka EK vērtējums par paveiktajām reformām bijis pozitīvs un Latvija var saņemt pirmo maksājumu.
"Latvija bija starp pirmajām dalībvalstīm, kuras plāns tika apstiprināts un ir saņēmusi priekšfinansējumu un nu, jau arī pirmo maksājumu. Ir valstis, kuras savus plānus sagatavoja vēlāk un nesaņēma priekšfinansējumu. Bet kopumā valstis virzās uz priekšu un šā plāna īstenošana veicas pietiekami labi," atzina EK izpildviceprezidents.
Vienlaikus Dombrovskis norādīja: lai saņemtu nākamo maksājumu 438 miljonu eiro apmērā (503 miljoni eiro, ieskaitot atskaitījumu par saņemto priekšfinansējumu), Latvijai jau ir jāsasniedz 49 mērķu izpilde. No tiem patlaban sasniegti deviņi mērķi.
Tāpat Dombrovskis atgādināja, ka šonedēļ Luksemburgā ES finanšu ministri vienojās par 20 miljardu eiro "REPowerEU" finanšu instrumentu, no kura Latvija grantu veidā saņems 123,98 miljonus eiro energoneatkarības veicināšanai.
Latvijai bez kopumā apstiprinātā AF finansējuma 1,82 miljardu eiro apmērā joprojām ir pieejama arī AF aizdevumu daļa, piebilda Dombrovskis.
Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība") pasākumā uzsvēra, ka AF līdzekļi tiek izmaksāti par konkrētiem sasniegtiem rezultātiem, nevis par veiktajām investīcijām, kā tas ir gadījumā ar Kohēzijas fonda līdzekļiem.
Reirs norādīja, ka bez AF līdzekļiem atveseļošanās no Covid-19 pandēmijas sekām būtu lēnāka. Tāpat Reirs uzsvēra, ka Latvija ir viena no pirmajām ES dalībvalstīm, kura saņem AF pirmo maksājumu.
KONTEKSTS:
Latvija tuvāko piecu gadu laikā varētu saņemt AF investīcijas 1,82 miljardu eiro apmērā un īstenot fonda plānā paredzētos pasākumus.
Tostarp 20% no fonda līdzekļiem, pēc EK ieteikumiem, plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai novirzīti 370 miljoni eiro jeb 20% no fonda līdzekļiem, veselības nozares projektiem – 181,5 miljoni eiro jeb 10%, ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 196 miljoni eiro jeb 11%, bet likuma varas stiprināšanai – 37 miljoni eiro jeb 2%.
Atveseļošanas fonds ir jauna, EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildu 2021.–2027.gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tā mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt pandēmijas izraisītās krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. Tas ir atbalsts ES dalībvalstīm pēc pārciestās Covid -19 pandēmijas un citām grūtībām, kas metušas izaicinājumu nacionālajiem budžetiem un valsts attīstības procesiem.
