Kartupeļus Latvijā joprojām vāc ar dažādiem paņēmieniem. Lielie saimnieki savus laukus novāc ar moderniem kombainiem, mazdārziņos un mazajos lauciņos tas joprojām ir smags roku darbs. Taču arī uz kombaina neiztikt bez izveicīgām rokām, kas uz lentes slīdošos kartupeļus attīra no bojātajiem un izlasa akmentiņus.
Pārsteigumu nespeciālistiem izraisa lauks ar pilnībā nokaltušiem kartupeļu lakstiem. Pirmā doma - tā ir kāda kartupeļu slimība. Bet nē, zem šiem lakstiem atrodami veseli, gatavi bumbuļi. "Daudzi saimnieki lakstus nokaltē ar speciāliem preparātiem. Laksti ir zaļi, zaļi; lai vāktu, sanāk, ka jāgaida līdz septembrim, oktobrim. Bet kurš gaidīs un kas pateiks, ka oktobrī vispār varēs vākt...jārok septembrī viennozīmīgi. Vajag plus 10 grādus, lai labi glabātos," teica Kartupeļu audzētāju asociācijas vadītāja Aiga Kraukle.
Bioloģisko kartupeļu audzētājiem raža gan tiek prognozēta mazāka – ieviesusies lakstu puve, bet ķīmiju lietot nedrīkst. "Ja puve sākusies, nevar saglābt. Vienīgi vajadzīga laba šķirne, laba sēkla - ar labu sēklu neienes slimību laukā," sacīja Kraukle.
Šķirņu klāsts gan Latvijā, gan pasaulē nemitīgi pilnveidojas un mainās. Latvijā serticifētas 50 šķirnes, nāk apritē jaunas, un labākas. "Patērētājs atceras – ir "Adreta", "Laura", "Vineta". Trīs šķirnes. Tirgū visas sarkanās šķirnes ir "Lauras". Patērētājam jāsaprot, ka tas, kas atnāk jauns, ja reiz ir akceptēts no tā, kas audzē, mēs jau varam tos izvēlēties, jo mēs esam kartupeļu gardēži. No jaunām šķirnēm nav jābaidās, tās ir jānomēģina," uzskata Kraukle.
Latvijā kartupeļus audzē pārtikai, sēklai un pārstrādei. Daļa nonāk veikalos un tirgos, bet citi pārtop kartupeļu čipsos un cietē. Aprēķināts, ka esam pasaulē vieni no lielākajiem kartupeļu ēdājiem, dienā katrs Latvijas iedzīvotājs apēdot 274 gramus kartupeļu.
