Memoranda mērķis ir pastiprināt abu valstu sadarbību dažādu šķēršļu atcelšanā un kopīgu gāzes iepirkumu veidošanā, lai panāktu ātrāku esošo gāzes piegāžu dažādošanu, izmantojot Klaipēdas sašķidrinātā dabasgāzes termināļa un Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas.
“Vai gāzes piegādes ir iespējamas jau šobrīd - jā, Lietuvas kolēģi jau ir devuši izdevīgus piedāvājumus vienam no mūsu lielākajiem patērētājiem - “Latvenergo”, un es ceru, ka arī nākotnē mums tā sadarbība būs veiksmīga, gan domājot par tarifu politiku, gan domājot par gāzes iegāžu projektiem,” sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Savukārt viņas Lietuvas kolēģis Roks Masiulis norādīja, ka iepazīstināja Reiznieci-Ozolu ar informāciju par sarunām starp Lietuvas uzņēmumu “Litgas” un ASV kompāniju “Čeniere”, kas pirmās gāzes kravas ārpus ASV tirgus laidīs jau nākamgad.
“Latvijai arī būs pieejamas šī līguma detaļas un, ja tas apmierinās Latvijas gāzes patērētājus, tiem būs iespēja iegūt daļu šo piegāžu,” norādīja Masiulis.
Lai gan oficiāli “Latvijas gāzes” monopols beigsies tikai 2017.gadā, Sabiedrisko pakalpojumu regulatorā nesen apstiprinātie Latvijas gāzes infrastruktūras lietošanas noteikumi jau ļauj patērētājiem, rezervējot pārvades tīklu jaudas, iegādāties dabasgāzi ārpus valsts teritorijas.
Jau iepriekš Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma (“Vienotība”) pauda cerību, ka Latvijas gāzes infrastruktūras attīstību veicinās Polijas–Lietuvas gāzes vada izbūve, par finansējumu kurai ceturtdien, 15.oktobrī, vienojās Eiropas Komisija, Baltijas valstis un Polija.
Pateicoties šim gāzes vadam, jau 2019.gada beigās Baltijas valstis varēs pieslēgt Eiropas Savienības iekšējam gāzes tirgum, un tas nozīmē būtisku atkarības mazināšanu mūsu enerģētikas tirgū.