ĪSUMĀ:
- 15 ES valstis: neviena valsts nedrīkst sastapties ar lielu kohēzijas finansējuma samazinājumu.
- Kohēzijas draugu paziņojumu parakstīja arī Latvija.
- Februāra beigās Briselē ir gaidāmas smagas diskusijas par ES septiņu gadu budžetu.
- Valstu pozīcijas joprojām krasi atšķiras.
- EK gan piedāvā samazināt kopējo Kohēzijas līdzekļu apjomu par 10%.
- Savukārt ES prezidējošā valsts Somija piedāvā nogriezt vēl vairāk – 12%.
- EK bija rosinājusi par budžetu vienoties vēl pagājušā gada pavasarī, tas nenotika.
Cīņas par Eiropas Savienības budžetu nākamajiem septiņiem gadiem arvien saasinās. Nīderlande un Vācija uzstāj, ka līdz ar Lielbritānijas aiziešanu no bloka kopējam budžetam ir jākļūst mazākam.
Turpretī Eiropas Parlamenta deputāti norāda, ka Eiropas Savienībai tiek uzdoti arvien jauni pienākumi un mērķi, bet nauda to īstenošanai netiek piešķirta. Tādēļ deputāti grib krietni lielāku budžetu nākamajiem septiņiem gadiem.
Lai saskaņotu pozīcijas, sestdien Portugālē sanāca tā dēvētā Kohēzijas draugu grupa.
Tās ir valstis, kas saņem nozīmīgu finansējumus no Kohēzijas fondiem. Tie ir domāti dzīves līmeņa izlīdzināšanai starp dažādiem Eiropas reģioniem.
Kopējā paziņojumā pārstāvji no 15 valstīm, tostarp arī no Latvijas, uzstāja, ka nākamajā Eiropas Savienības budžetā nevienai valstij nevajadzētu piedzīvot krasu vai neproporcionālu Kohēzijas finansējuma samazinājumu.
Tāpat Kohēzijas draugu grupa vēlas, lai kopējais naudas apjoms šajā budžeta sadaļā paliktu tikpat liels, kā līdz šim.
Tas ir pretrunā gan ar Eiropas Komisijas sākotnējo piedāvājumu, gan ar Somijas prezidentūras laikā izstrādāto kompromisa priekšlikumu.
Komisija vēlas samazināt kopējo Kohēzijas līdzekļu apjomu par 10%. Savukārt Somija piedāvā nogriezt vēl vairāk – 12%.
Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) iepriekš sacīja, ka bez adekvāta finansējuma kohēzijas un lauksaimniecības fondiem nebūs iespējams sasniegt ambiciozos mērķus klimata pārmaiņu jomā. Līdzīgi argumenti ir ietverti arī 15 valstu parakstītajā paziņojumā.
Tāpat deklarācijā tiek norādīts, ka finansējumu jauniem mērķiem nebūtu jāmeklē, samazinot naudu līdzšinējās programmās. Runa ir par Taisnīgās pārejas fondu, kas nodrošinās finansējumu pārējai uz videi draudzīgāku ekonomiku, kā arī par tā dēvēto Eirozonas budžetu.
Deklarācijā ir ietvertas arī citas prasības, kas skar Kohēzijas fondu pieejamību un to, cik valstīm būtu jāpieliek no savas kabatas, īstenojot dažādus projektus.
Finansējums Kohēzijas un lauksaimniecības fondiem būs viens no sarežģītākajiem jautājumiem 20. februārī gaidāmajā bloka līderu sanāksmē Briselē. Eiropadomes vadītājs Šarls Mišels pēc būtības solīja turēt premjerus un prezidentus telpā tik ilgi, cik būs nepieciešams, lai panāktu kompromisu.
Eiropas Komisija sākotnēji bija rosinājusi par budžetu vienoties vēl pagājušā gada pavasarī. Tomēr tas nebija iespējams.
