ĪSUMĀ:
- Kravu autopārvadājumu reforma ES apstiprināta aizvadītā gada nogalē.
- Baltijas valstīm, Bulgārijai, Rumānijai, Polijai, Ungārijai, Kiprai un Maltai iebildumi.
- Vairāk pret prasību, ka kravas automašīnai ik pa astoņām nedēļām jāatgriežas valstī, kur tā reģistrēta.
- Latvijas satiksmes ministrs to saista ar Rietumeiropas valstu konkurences cīņu.
- Ministrs skeptisks par strīdīgās normas atcelšanu, bet pieļauj "pus-risinājumu".
Vislielākie iebildumi ir pret to, ka kravas automašīnām turpmāk ik pa astoņām nedēļām būs jāatgriežas valstī, kur tās ir reģistrētas.
Jaunās normas aizstāvji uzskata, ka šādi būs iespējams veiksmīgāk cīnīties ar pastkastīšu uzņēmumiem.
Turpretī Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija) to saista ar Rietumeiropas valstu konkurences cīņu. "Te drīzāk ir jautājums par protekcionismu lielajās dalībvalstīs, cerību, ka, ierobežojot jauno dalībvalstu darbību, kopējā tirgus teritorijā iegūs paši veco valstu uzņēmēji. Es domāju, ka tā nebūs."
Prasība kravas automašīnām regulāri atgriezties reģistrācijas valstī nebija iekļauta Eiropas Komisijas (EK) sākotnējā reformas piedāvājumā. Decembra beigās komisijas vārdā tās izpildvietnieks Valdis Dombrovskis izteica nožēlu par šīs normas iekļaušanu galīgajā redakcijā. Dombrovskis solīja izvērtēt tās ietekmi uz vidi un cīņu ar klimata pārmaiņām.
"Prasība kravas automašīnām atgriezties reģistrācijas valstī padarīs transporta sistēmu neefektīvāku, kā arī nepamantoti palielinās gaisa piesārņojumu, CO2 izmešus un strēgumus. Savukārt savienotās transportēšanas ierobežojums samazinās multimodālo kravas pārvadājumu efektivitāti," sprieda Dombrovskis.
Tādēļ deviņu valstu satiksmes ministri, tostarp arī Linkaits, otrdien Briselē tikās ar EK izpildvietnieku Fransu Timmermansu. Šie politiķi apelē pie tā, ka obligāta kravas automašīnu atgriešanās palielinās tā dēvēto tukšo braucienu skaitu un līdz ar to arī CO2 izmešus. Turklāt ES nomalē esošās valstis, tostarp tādas salas kā Kipra un Malta, tiek nostādītas īpaši neizdevīgā pozīcijā.
Linkaits pēc sarunas EK nebija pārlieku cerīgs, ka strīdīgo normu drīzumā varētu atcelt.
Ņemot vērā vairākuma noskaņu Eiropas Parlamentā un arī dalībvalstu vidū, drīzāk varētu tikt pieņemts kāds, ministra vārdiem izsakoties, "pus-risinājums".
Daudzi eiroparlamentārieši ir pārliecināti, ka kravas autopārvadājumu reforma ir bijusi veiksmīga. Viņu vidū arī Eiropas Tautas partijas deputāte no Somijas Henna Virkunena.
"Es domāju, ka tā ir laba vienošanās. Šis process ir bijis ļoti sarežģīts, jo gan dalībvalstu, gan Eiropas Parlamenta deputātu vidū valdīja ļoti atšķirīgi uzskati. Tādēļ es domāju, ka šis ir ļoti līdzsvarots kompromiss," sprieda Virkunena.
Pagaidām nav skaidrs, kad varētu būt zināmi EK izvērtējuma rezultāti. Tomēr Linkaits pauž pārliecību, ka Latvijas autopārvadātāji tik un tā spēs pielāgoties jaunajai situācijai.
