Informācijas tehnoloģiju kompānijā “Exigen Services Latvia” šobrīd nodarbina kopumā 320 cilvēkus. Šis uzņēmums bija viena no tām 30 kompānijām, kurš nesenajā Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) aptaujā izrādīja interesi par patvēruma meklētāju nodarbināšanu.
Lielu skaitu brīvo darbavietu bēgļiem kompānija gan nesola. Sākotnēji tās būs tikai divas darba vietas. Turklāt svarīgi, lai šiem cilvēkiem būtu pieredze un izglītība IT jomā. "Man nav arī tik būtiski, vai tie ir sīrieši, vai cilvēki no blakus valsts. Ja viņiem ir tikai IT pieredze un izglītība. Svarīgākais, kā viņi sevi parādīs un kā spēs iekļauties komandā. Ja viņi to varēs, tad nav svarīgi, vai viņi būs no Sīrijas, Irākas vai citurienes," norāda “Exigen Services Latvia” valdes loceklis Pēteris Kļaviņš.
Viņš stāsta, ka latviešu valodas zināšanas nebūs tik svarīgas kā angļu valodas prasmes. Bēgļus “Exigen” varētu norīkot darbam ar ārvalstu projektiem. Atalgojuma līmenis būs atkarīgs no katra cilvēka prasmēm.
Tiesa, ne visi uzņēmēji patvēruma meklētāju nodarbināšanai izvirza augstas prasības. Kā sarunā ar LTV7 raidījuma “ļičnoje djelo” veidotājiem atzina Latvijā dzīvojošais Halal veikalu un kebabu ēstuvju īpašnieks Suats Jurstevers, svarīgāka par prasmēm ir attieksme: "Mums ir ļoti nopietna problēma. Latvijas jaunieši nāk, pastrādā dažas dienas, bet pēc nedēļas nogales ballītēm viņi var vienkārši bez jebkādas atbildības sajūtas pateikt – piedodiet, darbā nebūšu! Tālab es drīzāk gribētu strādāt ar sīriešiem, kuri ir atbildīgāki, protams, ja mums nebūtu problēmas ar Valsts valodas centra (VVC) prasībām."
Tikmēr IeM, kuras vadībā starpinstitūciju darba grupa gatavo ziņojumu, kādiem kritērijiem jāatbilst Latvijā izvietotajiem patvēruma meklētājiem, uzsver – primāri jāpiesaista augsta līmeņa speciālisti.
Tomēr nav garantijas, ka pie tādiem tiks Latvija, jo šie cilvēki ir kārots guvums citās Eiropas valstīm.
"Protams, šī ir iekšējā konkurence iekšējās pārvietošanas ietvaros un to nevar izslēgt. Vēlreiz, mūsu izejas pozīcija ir saistīta ar šīm prasībām – šo personu atlase būs abpusējs process – mūsu vēlmes un Grieķijas un Itālijas iespēja piedāvāt cilvēkus, kas atbilst šiem kritērijiem," sacīja IeM valsts sekretāres vietnieks Dimitrijs Trofimovs.
Precīzu rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā Valdība plāno skatīt otrdien, 29.septembrī.
Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants
Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.
Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.
Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.
Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.
***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers rosināja Eiropas Savienības valstīm uzņemt 160 000 bēgļus, kuri jāsadala pa visām Eiropas Savienības valstīm. Vēlāk par šo bēgļu izvietošanu vienojās Eiropas valstu iekšlietu ministri.
Latvijā brīvprātīgi plānots uzņemt vairāk nekā septiņus simtus bēgļus. Tas koalīcijas partiju starpā raisījis asas diskusijas, kurās iesaistījās arī Valsts prezidents, tiekoties ar katru no Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Neraugoties uz nesaskaņām, Latvijas pozīciju par labu bēgļu papildus uzņemšanai apstiprināja gan valdība, gan Saeimas Eiropas lietu komisija.
