Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (“KPV LV”) pirmdien, 15. martā, attālinātās tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas iekšējā tirgus komisāru Tjerī Bretonu apliecināja Latvijas gatavību iesaistīties Covid-19 vakcīnu ražošanas procesā, paziņojumā medijiem informēja Ekonomikas ministrija.
“Mums ir gadu desmitiem attīstītas farmācijas tradīcijas, augsta kompetence un atbilstoša infrastruktūra. Iesaistot Latvijas biomedicīnas nozari, Latvijas zinātnieku potenciālu un mūsu farmācijas nozares milžu kompetenci, esam gatavi nākotnē uzsākt ne tikai Covid-19, bet arī citu vakcīnu ražošanu,” uzsvēra Vitenbergs.
Apņemšanos iesaistīties vakcīnu ražošanā iepriekš ir pauduši lielākie Latvijas medikamentu ražotāji – “Grindeks”, “Olainfarm” un “Pharmidea”, kas ir gatavi attīstīt Covid-19 vakcīnu ražošanu.
Pēc pašreizējiem Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, Latvija vakcīnu ražošanu varētu uzsākt 6–18 mēnešu laikā, ražojot līdz 50 miljoniem vakcīnu devu gadā.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns Latvijas Radio raidījumam “Pēcpusdiena” atzina, ka iecere par vakcīnas ražošanu Latvijā ir reāla un īstenojama, bet tas nebūs vienkārši un saistīts ar ilgtermiņa domāšanu.
Viņš atzina, ka Latvija nevar paspēt uzbūvēt pilna cikla vakcīnas ražošanu īsā laika, bet var izmantot iespējas, lai pieteiktu Eiropai savas ambīcijas un sāktu mērķtiecīgus soļus, lai dažu gadu laikā nonāktu līdz pilnajam ciklam.
Ilgtermiņā stratēģiski pareizi būtu būvēt pilna cikla ražotni, pie nosacījuma, ka tas palīdzēs ne tikai Latvijai, bet arī citiem reģioniem, pauda Rožkalns.
Viņš sprieda, ka šādas ražotnes izveidei nepieciešami 2–4 gadi, savukārt pildīt vakcīnas varētu uzsākt pēc 6 mēnešiem.
Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis gan raidījumā “Pēcpusdienā” norādīja, ka tik ātri diez vai to izdotos izdarīt, jo, piemēram, “AstraZeneca” vakcīnas satur dzīvu vīrusu; lai sāktu gatavot vakcīnas no koncentrēta šķīduma, ir jānodrošina personāla aizsardzība, un tas nav izdarāms vienā dienā, tāpēc viņš ir skeptisks par iespēju sākt pildīt vakcīnas pēc pusgada. Savukārt pilns ražošanas cikls varētu prasīt 4–5 gadus.
Vitenbergs paziņojumā medijiem norādīja, ka “potenciāli ar saražotajām vakcīnām mēs varētu nodrošināt arī visu Baltijas un Skandināvijas reģionu, kas dotu lielu pienesumu arī mūsu ekonomikai. Taču jāņem vērā, ka šāda veida ražošanas sākšana prasa specifiskas zināšanas un infrastruktūru, kā arī pats galvenais – būtiskus finanšu līdzekļus. Taču vienlaikus tā ir iespēja paaugstināt biomedicīnas nozares kapacitāti Latvijā un tuvākajā laikā attīstīt jaunu virzienu Latvijas farmācijas uzņēmumos.”
KONTEKSTS:
Šī gada februāra beigās visas ES dalībvalstis saņēma EK komisāra Tjerī Bretona vēstuli ar lūgumu sniegt informāciju par iespējām ražot Covid-19 vakcīnas. Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm tiek uzlūkota kā Ziemeļeiropas reģions. Bez Latvijas iniciatīvu iesaistīties vakcīnu ražošanā izrādījusi arī Somija.
