Nesen Jēkabpilī, veicot kratīšanu kāda vīrieša dzīvesvietā, tika atrasts 41 litrs nelegālā alkohola, vairāk nekā pusotrs tūkstotis litru brāgai līdzīga šķidruma, kā arī nelegālās cigaretes. Valsts policijas Jēkabpils iecirknī informēja, ka nelegālo cigarešu apritei ir tendence samazināties. Iecirkņa priekšnieks Rolands Bērziņš skaidroja, ka viens no iemesliem ir grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par tabakas izstrādājumu apriti arī nelielos apmēros.
“Šeit tāpat jāveic arī kontrolpirkumi pie mazajiem apjomiem, un pie šiem mazajiem apjomiem iestājas kriminālatbildība. Līdz ar to persona neaprobežojas tikai ar kaut kādiem naudas sodiem, bet šeit ir kriminālatbildība, kur ir piespiedu darbs, arī brīvības atņemšana. Prakse arī norāda, ka vairākām personām ir iestājusies kriminālatbildība un bijuši reāli cietumsodi,” sacīja Bērziņš.
Arī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes statistika liecina, ka nelegālo cigarešu aprite kļūst mazāka. 2020. gadā tika atklāti vairāk nekā 72 miljoni cigarešu, pērn tie bija apmēram 52 miljoni, savukārt šā gada sešos mēnešos – nepilni 10 miljoni. Arī alkohola ievešana no kaimiņvalstīm tiek konstatēta retāk.
“Situācija ir mainījusies saistībā ar karadarbību Ukrainā, jo Eiropas Savienība ieviesa sankcijas alkoholam kā precei no Krievijas, līdz ar to alkoholu nedrīkst ievest. Ir tendence samazināties nelegālajām cigaretēm, tas saistīts ar infrastruktūras uzlabojumiem mūsu kontroles punktā. Tāpat arī ieviesti dažādi citi infrastruktūras uzlabojumi, ir videonovērošana, ir numurzīmju nolasīšanas sistēma, tāpat ieviesti diezgan pastiprināti iekšējās kontroles pasākumi,” skaidroja Muitas pārvaldes Riska informācijas apstrādes nodaļas vadītājs Aleksandrs Ņečiporuks.
Vairāk nekā 90% no kontrabandas cigaretēm tiek ievesti valstī ar dzelzceļa transportu, un lielākā daļa ir no Baltkrievijas. Bet šobrīd šo preču plūsma ir kļuvusi mazāka, jo pret Baltkrieviju un Krieviju ieviestas sankcijas.
“Iepriekš cigaretes bieži tika konstatētas, piemēram, šķeldā vai oglēs. Šādas preces vairāk nedrīkst importēt Latvijā saistībā ar sankcijām, līdz ar to tas arī maina iepriekš iestrādātās shēmas,” pastāstīja Ņečiporuks.
Pozitīvās tendences ir ievērojusi arī nevalstiskā organizācija “BASE”, kas nodarbojas ar ēnu ekonomikas problēmu risināšanu. Biedrības valdes loceklis Juris Stinka uzsvēra, ka būtisks faktors, kas samazina nelegālo preču tirdzniecības apjomu, ir arī sabiedrības attieksme, kas, gadiem ejot, mainās.
“Cilvēki tomēr vairs tik labprāt neizvēlas nelegālās preces, zinot to izcelsmi. Patiesībā, ja mēs skatāmies ģeopolitiski, pērkot Krievijas, Baltkrievijas kontrabandas preces, mēs atbalstām tos režīmus,” pauda Stinka.
Viņš arī skaidroja, ka, izvēloties nelegālās preces, pircēji ne tikai riskē ar veselību, jo nav garantijas par produktu kvalitāti, bet arī nodara kaitējumu valsts ekonomikai: “Cigaretēm, pēc KPMG aprēķiniem, tie ir pie 50 miljoniem eiro valsts budžetam gadā. Tur vēl jāskaita klāt alkohola un degvielas nelegālās tirdzniecības radītie zaudējumi. Es pieļauju, ka tas ir mērāms simtos miljonu eiro, kas aiziet garām budžetam. Protams, tas ir arī faktors, kas degradē uzņēmējdarbības vidi, jo ir kaut kāds skaits cilvēku, kas nodarbojas ar šādu biznesu, kuram nav nekādas nākotnes.”
Lai gan nelegālo akcīzes preču aprite sarūk, Latvijas iestādēm vēl ir daudz darba šajā jomā.
Problēma šobrīd ir pagatavotā alkohola aprite, kas pēdējā laikā kļuvusi lielāka.
Arī Jēkabpils novadā arvien biežāk tiek atklātas nelegālās alkohola ražotnes, kurās tiek darināti un tirgoti grādīgie dzērieni.
