Latvijā vērtē iespēju ieviest veselības nodokli 5% apmērā

Ministrs sacīja, ka, ieviešot veselības apdrošināšanu jeb veselības nodokli 5% apmērā, kopējais darbaspēka nodokļu slogs nemainīsies. Šo veselības nodokli veidotu: 

• 1% – veselības apdrošināšanai jau iepriekš paredzēti resursi speciālajā budžetā. Proti, 2018. gada sociālais nodoklis palielināts par 1% ar domu, ka attiecīgie resursi tiks novirzīti veselības aprūpes finansēšanai.
• 2% – no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Proti, plānots pārdalīt attiecīgu pašvaldību IIN ieņēmumu daļu.
• 2% – daļa no tā sauktā solidaritātes nodokļa. Proti, tās apdrošināšanas iemaksas, ko ieskaita speciālajā jeb sociālajā budžetā.

"(..) Mēs esam vērtējuši, kā attīstās budžeti, kādi budžeta tērējumi, un esam secinājuši, ka šajā sociālajā jomā ir jāpiedalās visiem. Tātad valsts no savas puses iegulda veselībā – 

sociālās iemaksas samazināsies par 3%, un arī pašvaldību daļā iedzīvotāju ienākuma nodoklis samazināsies par 2%, kas nonāks veselības aprūpes jomā,

jo arī pašvaldībām jābūt ieinteresētām, lai mums būtu iespēja uzturēt pēc iespējas adekvātāku veselības aprūpes tīklu, jo katram iedzīvotājam ir šī palīdzība nepieciešama," sacīja ministrs. 

Reirs akcentēja, ka tādējādi veselības aprūpei tiks iezīmēti konkrēti līdzekļi, kas būs kā neatņemama budžeta sastāvdaļa. "Varbūt pirmajos mēnešos vai pirmajā gadā nebūs pieauguma šiem līdzekļiem. Bet, iezīmējot skaidri šos 5% līdzekļus, nākotnē šis pieaugums, es domāju, būs nozīmīgs, bet pats galvenais – tas būs stabils," piebilda finanšu ministrs. 

 

Pēc viņa teiktā, tāpat Covid-19 krīze izgaismoja robus nodokļu režīmos, kur nodokļi ir mazāki nekā standarta režīmā strādājošajiem, līdz ar to arī sociālās garantijas. Tādēļ jādomā par minimālo sociālo iemaksu ieviešanu Latvijā.

KONTEKSTS:

Labklājības ministrija (LM) 2020. gada aprīļa beigās paziņoja, ka visos nodokļu režīmos strādājošajiem būtu jāmaksā sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas. Izņēmums gan varētu būt pašnodarbinātie. Kopumā izmaiņas varētu attiekties uz trešdaļu nodokļu maksātāju jeb 300 000 strādājošajiem, tostarp mikrouzņēmumu darbiniekiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka darbā pie izmaiņām Latvijas nodokļu sistēmā pašlaik tiek vērtēta iespēja ieviest minimālās sociālās iemaksas, lai tādējādi rastu papildu finansējumu veselības aprūpei, tostarp algu celšanai nozarē strādājošajiem. Premjers iepriekš atzina, ka darbs pie nodokļu politikas izmaiņām rit smagi, taču izteica cerību, ka partijas nonāks pie kopsaucēja.

2018. gada sociālais nodoklis palielināts par 1%, un šīs iemaksas novirzītas veselības aprūpes finansēšanai, bet nodokļu maksātājiem valsts solīja pilnu apmaksātu veselības pakalpojuma grozu. Visus valsts apmaksātus pakalpojumus saņemtu arī 21 īpaši valsts aizsargāta iedzīvotāju grupa, kā arī cilvēki, kas brīvprātīgi iemaksāja apdrošināšanas iemaksas. Pārējiem valsts apmaksātu tikai pamatpakalpojumus.

Taču izrādījās, ka informācijas tehnoloģiju sistēma nebija gatava "sašķirot" pacientus, jo valsts datu bāzes nav saslēgtas kopā. Tāpēc divu grozu modeli Saeima sākotnēji atlika līdz 2019. gada 1. jūlijam, bet vēlāk veselības apdrošināšanas sistēma atlikta līdz 2021. gadam. Līdz tam laikam bija iecerēts izveidot viena groza sistēmu un noteikt sociālās apdrošināšanas iemaksu veselībai 1% apmērā visiem, kuri gūst ienākumus no darba.

Veselības ministrija 2020. gada sākumā rosināja pirms vairāk nekā diviem gadiem ieviesto 1% sociālo iemaksu likmi veselības aprūpei attiecināt ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem.