No Eiropas Stabilitātes mehānisma katrai dalībvalstij, tostarp Latvijai, būs pieejama kredītlīnija 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb aptuveni 600 miljonu eiro apmērā. Tas būs aizdevums, ko varēs izmantot, lai segtu veselības jomas izdevumus, kas saistīti ar Covid-19 izraisīto krīzi.
Kredītlīniju varēs izņemt viena gada laikā, un izņemšanas termiņu divas reizes pa sešiem mēnešiem pagarināt. Kredītlīnijas aktivizācijas gadījumā aizdevuma periods būs 5-10 gadi.
Tāpat ES finanšu ministri vienojās, ka Eiropas Investīciju banka izveidos atsevišķu garantiju fondu, kas sniedz garantijas vai ieguldījumus kapitālā, tai skaitā mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam. Ja Latvija izlems piedalīties šajā fondā, garantijas jeb iemaksu apjoms no jauna izveidotajā fondā būs 25 miljoni eiro. Paredzēts, ka šajā fondā netiks iezīmētas nacionālās aploksnes, norāda FM.
Eirogrupa arī piekritusi atbalstīt Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu izveidot atbalsta instrumentu "SURE" bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā. Atbalsts ir aizdevums dalībvalstij. Kopējais apjoms no šī instrumenta, kas pieejams ES dalībvalstīm, ir 100 miljardi eiro. Instrumentu administrē EK, kas finansējumu iegūs, aizņemoties finanšu tirgos. Šo aizdevumu garantēs ES dalībvalstu sniegtas garantijas. Latvijai paredzētais izsniedzamais garantijas apjoms būs 0,2% no nacionālā kopienākuma jeb 57 miljoni eiro.
Dalībvalstīm, aizņemoties līdzekļus no šī instrumenta, būs iespēja finansēt dīkstāves pabalstam līdzīgus pasākumus. Šis instruments tiek veidots, pamatojoties uz ES līguma pantu, kas nosaka īpašu pieņemšanas procedūru, neiesaistot Eiropas Parlamentu. Vienlaikus paredzēts, ka tā darbība ir ierobežota laikā, lai atbalstītu darbavietu saglabāšanu krīzes laikā.
Kā informē FM, Eirogrupa vienojās, ka no šī instrumenta varēs finansēt arī atsevišķus veselības jomas pasākumus. Katrai dalībvalstij netiek iezīmēta nacionālā aploksnes saņemamajam aizdevuma apmēram iepriekš minēto pasākumu finansēšanai.
Tāpat ES finanšu ministri vienojās, ka bez šiem finanšu instrumentiem, kas piemēroti krīzes situācijas risināšanai, ir jāuzsāk darbs arī pie speciālā atbalsta fonda izveides, lai nekavējoties atdzīvinātu ES ekonomikas izaugsmi pēc šīs īslaicīgās krīzes.
Eirogrupa gan nevienojās, ka šāda fonda izveide varētu tikt finansēta, kopīgojot valstu parādu un izlaižot tā saukto "korona obligāciju", uzsver FM.
KONTEKSTS:
ES valstu finanšu ministri ceturtdienas vakarā vienojās par 500 miljardu eiro plānu, lai stimulētu ekonomiku, kuru smagi skārusi Covid-19 krīze. Šo pasākumu mērķis ir palīdzēt koronavīrusa pandēmijas skartajām valstīm, arī atbalstot uzņēmumus un aizsargājot darbavietas.
Lūzums tika panākts pēc tam, kad ministriem pirms tam šonedēļ rīkotās ieilgušās sarunās nebija izdevies pārvarēt viedokļu atšķirības.
Ierosinājums par kopīgu ES aizņēmumu jeb tā dēvētajām koronaobligācijām, ko bija pieprasījušas Covid-19 smagi skartās valstis Itālija, Spānija un Francija, tika nolikts malā pēc spēcīgas pretestības no Vācijas, Nīderlandes un Austrijas puses. Nīderlande otrdien bija bloķējusi vienošanos, uzstājot, ka Itālijai vai jebkurai citai valstij, lai saņemtu ES palīdzību, jāapņemas īstenot ekonomikas reformas un jāpiekrīt to ārējai pārraudzībai. Itālija to uzskatīja par šokējošu prasību Covid-19 krīzes appstākļos.
Tika panākts kompromiss, galīgajā paziņojumā skaidri nosakot, ka finanšu atbalsts būs konkrēti paredzēts ar Covid-19 krīzi saistīto izmaksu segšanai.
"Šovakar ES valstis ir atkal izmantojušas kompromisa mākslu Eiropas labā, lai izrādītu solidaritāti ar mūsu cilvēkiem un uzņēmumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Mēs esam vienojušies par ievērojamiem pasākumiem simtiem miljardu eiro vērtībā (..) [ekonomikas] atveseļošanas fāzei," tviterī ierakstīja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. "ES dalībvalstis pauda spēcīgu atbalstu Eiropas Komisijas ierosinātajiem instrumentiem Covid-19 krīzes apkarošanai: noteikti, pilna elastība ES līdzekļu un Ārkārtējā atbalsta instrumenta izmantošanā," tvītoja Dombrovskis.
Plāna galvenā sastāvdaļa ietver Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), kas nodrošinās 240 miljardus eiro parādos nonākušu valstu izdevumu garantēšanai.
Itālija un Spānija bija panākušas dalībvalstu vairākuma atbalstu tam, lai nosacījumi ESM izmantošanai tiktu samazināti līdz absolūtam minimumam, bet Nīderlande centās panākt stingrākus nosacījumus. Itālija un Spānija uzskata nosacījumu izvirzīšanu atbalsta saņemšanai par pazemojošu, jo tā atdzīvina atmiņas par eirozonas parādu krīzi, kad auditori no Briseles diktēja politiku Grieķijas, Portugāles un Īrijas ekonomiku glābšanai.
Parādu kopīgošana bija nepieņemama Vācijai un Nīderlandei, kas atsakās no kopīgiem aizdevumiem ar tādām lielos parādos nonākušām valstī kā Itālija, Francija un Spānija, kuras Berlīne un Hāga uzskata par pārāk vieglprātīgām valsts izdevumu jomā. Vācijas kanclere Angela Merkele, atkārtoti apliecinot savu nostāju, ceturtdien stingri noraidīja kopīgu valstu parādu Eiropā. "Tomēr ir tik daudz citu veidu, kā izrādīt solidaritāti, un es domāju, ka mēs te varam atrast labus risinājumus," viņa piebilda.
Papildus eirozonas glābšanas fondam, ES finanšu ministri arī vienojās par 200 miljardu eiro lielām garantijām no Eiropas Investīciju bankas (EIB) un par Eiropas Komisijas projektu valstu īstermiņa darba shēmām.
