ĪSUMĀ:
- EK piedāvā Eiropas atjaunošanas fondu ar 750 miljardiem eiro.
- No tiem 500 miljardi būs granti dalībvalstīm, bet 250 miljardi būs aizdevumi.
- Aizdevumos Latvijai varētu būt 1,6 miljardi eiro.
- Latvijai kā granti būs pieejami 2,9 miljardi eiro, Igaunijai - 1,85, Lietuvai - 3,9 miljardi.
- Oficiāli skaitļus paziņos ceturtdien, 28. maijā.
- Vislielākie granti būs Itālijai – 81,8 miljardi, Spānijai – 77,3 miljardi eiro.
- EK piedāvā, ka daļa no šī finansējuma varētu būt pieejama jau šogad.
- Galvenais naudas sadalījuma kritērijs ir bijis ekonomikas trieciena smagums.
- Par to vēl būtu jāvienojas dalībvalstīm.
- Vai to izdosies panākt līdz vasaras beigām, vēl ir grūti prognozēt.
Eiropas Komisija (EK) beidzot ir publicējusi sen gaidīto priekšlikumu par to, kas būtu jādara, lai atjaunotu ekonomikas darbību un cik tas varētu maksāt. Tiek piedāvāts izveidot 750 miljardus eiro lielu fondu. Līdzekļi no tā tiktu novirzīti dažādām investīcijām un programmām.
Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena uzskata, ka šādi Eiropas valstis izrādītu savstarpējo solidaritāti un spētu parūpēties arī par nākamajām paaudzēm.
“Mūsu priekšā jau atkal ir tā pati izvēle starp divām iespējām: vai nu mēs katrs ejam savu ceļu, atstājot aiz muguras valstis, reģionus un iedzīvotājus, un samierinoties ar savienību, kurā dažiem ir viss un citiem nav nekā; vai arī mēs ejam pa šo ceļu kopā, mēs speram platu soli uz priekšu, mēs bruģējam stabilu ceļu mūsu iedzīvotājiem un nākamajām paaudzēm.
Mana izvēle ir vienkārša: es gribu, lai mēs kopā spertu jaunu, drosmīgu soli,” paziņoja EK vadītāja.
No Eiropas Ekonomikas atjaunošanas fonda 500 miljardi tiks dalībvalstīm kā granti, kā to rosināja Francija un Vācija pagājušajā nedēļā, bet 250 miljardi būs pieejami kā aizdevumi.
Tas nāk papildus jau esošajam daudzgadu budžetam, kas tiek plānots 1,1 triljonu liels. Tātad mazliet lielāks nekā iepriekšējos septiņos gados.
Latvijai iezīmēti 2,9 miljardi eiro – tā ir nauda, ko valstij nevajadzēs atmaksāt, bet tās izlietošana būs, protams, saistīta ar reformu ieviešanu.
Oficiāli skaitļus, cik katrai dalībvalstij ir atvēlēts atbalstam, plāno paziņot ceturtdien, 28. maijā, no rīta, bet neoficiāli tie ir kļuvuši zināmi.
Pastāv neliela iespēja, ka tie var mazliet pamainīties, bet pašlaik plānots, ka Latvijai tie būs 2,9 miljardi, Igaunijai - 1,85 miljardi, bet Lietuvai - 3,9 miljardi.
Vislielākais atbalsts no fonda 500 miljardiem paredzēts Itālijai – 81,8 miljardi, un Spānijai – 77,3 miljardi.
Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis norādīja, ka 2,9 miljardi – tas ir kopējais papildu grantu finansējums Latvijai. Attiecībā uz aizdevumiem arī ir veikti zināmi novērtējumi, Latvijas gadījumā šis novērtējums ir 1,6 miljardi eiro, bet tas ir atkarīgs no tā, cik aktīvi gan dalībvalstis, gan projektu īstenotāji dalībvalstīs strādās, lai šos kredītus piesaistītu.
Eiropas Komisijas priekšlikums paredz, ka daļa no šī finansējuma varētu būt pieejama jau šogad, norādīja Dombrovskis.
"2,9 miljardi eiro, es gribētu teikt, ir nopietns papildu atbalsts šajā krīzes un pēckrīzes periodā. Turklāt Eiropas Komisijas priekšlikums paredz, ka daļa no šī finansējuma varētu būt pieejama jau šogad. Tam gan, protams, ir nepieciešama ātra dalībvalstu vienošanās,” sacīja Dombrovskis.
Lielākā daļa no līdzekļiem tiks sadalīta caur jaunu finanšu instrumentu, kas ir vērsts uz ekonomikas atjaunošanu un ekonomiskās noturības stiprināšanu. Ir paredzēts arī papildu finansējums kohēzijas politikai, un arī tiek pastiprinātas vairākas citas programmas, informēja Dombrovskis.
Vai to izdosies panākt līdz vasaras beigām, vēl ir grūti prognozēt. Taupīgais vai skopais četrinieks – Nīderlande, Dānija, Zviedrija un Austrija - jau paudušas savu neapmierinātību ar to, ka nauda tiek dalīta grantu, nevis aizdevumu veidā.
Tās uzskata, ka Eiropas Komisijai finanšu tirgos aizņemtie līdzekļi būtu tālāk jāaizdod dalībvalstīm, nevis jāizdala kā granti, kuri nav jāatmaksā.
Taču Vācija pirms divām nedēļām mainīja savu nostāju un to tagad atbalsta.
Tāpat diskusijas noteikti būs arī par to, kādēļ Dienvideiropai tiek piedāvāts visvairāk naudas.
Dombrovskis apgalvoja, ka galvenais naudas sadalījuma kritērijs ir bijis ekonomikas trieciena smagums.
„Dalībvalstu ekonomikas cieš, tajā skaitā no noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz ekonomisko aktivitāti, attiecībā uz personu pārvietošanos un pulcēšanos. Un līdz ar to ne vienmēr negatīvais ekonomiskais efekts ir tieši saistīts ar pandēmijas skarto iedzīvotāju skaitu. Līdz ar to šī atbilde pamatā ir ekonomiska,” sacīja Dombrovskis.
Daudzgadu budžetā atbalstam Latvijas lauksaimniekiem ir ieplānots neliels pieaugums.
“Papildu finansējums ir lauku attīstības programmai, kas tiek paredzēts. Bet jāņem vērā, ka tiešmaksājumu palielinājums ir paredzēts jau esošajā daudzgadu budžetā,” sacīja Dombrovskis.
astāv cerība, ka vienošanās par atkopšanās mehānismu un daudzgadu budžeta skaitļiem varētu tikt panākta līdz jūlija beigām. Ir gan skaidrs, ka ar videokonferenci šādu kompromisu atrast nebūs iespējams. Tādēļ vajadzēs, lai pirmo reizi pēc pandēmijas sākuma dalībvalstu līderi satiktos personīgi.
KONTEKSTS:
Jaunais "Covid-19" koronavīruss sāka izplatīties 2019. gada nogalē Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka "Covid-19" sasniedzis globālās pandēmijas līmeni, un vīrusa dēļ daudzās valstīs tika ieviesti stingri pulcēšanas ierobežojumi un noteikta karantīna. Tas savukārt pamatīgi iedragāja ekonomiku, daudzās jomās darbība pilnībā apstājās, un ES valstīs meklēja iespējas atbalstīt uzņēmējus un iedzīvotājus.
Aprīļa nogalē un maijā, situācijai uzlabojoties, dažas valstis ierobežojumus pamazām atceļ.
Lai atveseļotu Latvijas ekonomiku pēc Covid-19 izraisītās krīzes, līdz 2023. gadam infrastruktūras projektu īstenošanai gadā plānots nodrošināt publiskās un privātās investīcijas 2,2 miljardu eiro apmērā. Kopumā ekonomikas atveseļošanai paredzēts mobilizēt 4,5 miljardus eiro.
