Latvijas Bankā norādīja, ka inflācijas pieauguma prognoze mainīta, jo Krievijas kara Ukrainā nelabvēlīgā attīstība apgrūtina globālo resursu pieejamību un ilgāk uztur augstākas resursu cenas.
2024. gadā nākotnes darījumos gaidāmā energoresursu cenu krituma ietekmē, paredzot ģeopolitiskās situācijas uzlabošanos, inflācija samazināsies līdz 2,4%, lēsa Latvijas Bankā. Vēl martā inflācija 2024. gadā prognozēta 2,1% apmērā.
Vienlaikus paaugstināta Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognoze.
Ja martā centrālās bankas eksperti lēsa, ka Latvijas ekonomika šajā gadā augs par 1,8%, tad saskaņā ar jaunāko prognozi IKP izaugsme gaidāma 2,9% apmērā.
2022. gada IKP izaugsmes prognoze paaugstināta, jo pirmajā ceturksnī Latvijas tautsaimniecības pieaugums bija straujāks nekā gaidīts, norādīja centrālajā bankā.
Tiesa, cenu un izmaksu kāpums vājinās ekonomisko aktivitāti gada nogalē, tāpēc samazināta 2023. gada IKP pieauguma prognoze – līdz 2,4%. Saskaņā ar iepriekšējo – marta – prognozi Latvijas IKP pieaugums nākamgad lēsts 3,2% apmērā.
Latvijas Bankā piebilda, ka jaunākās – 2022. gada jūnija – Latvijas makroekonomiskās prognozes izstrādātas augstas nenoteiktības apstākļos, ko rada Krievijas sāktā kara neprognozējamā virzība un ar to saistītā globālo cenu attīstība.
KONTEKSTS:
Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās 2022. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, palielinājās par 6,7%. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 8,1 miljards eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem salīdzināmajās cenās IKP palielinājās par 3,6%.
Savukārt inflācija Latvijā pēdējo trīs mēnešu laikā pārsniegusi 10% atzīmi. Maijā vidējais patēriņa cenu kāpums gada griezumā sasniedza 16,9%, atpaliekot vienu procentpunktu no rekorda iepriekšējās finanšu krīzes laikā 2008. gadā.
