ĪSUMĀ:

• Latvijas Banka samazina šī gada IKP pieauguma prognozes līdz 1,8%.
• Inflācija šogad sasniegs 9,5%.
• Prognozes izstrādātas lielas nenoteiktības apstākļos.
• 2024. gadā Latvijas IKP atkal varētu kāpt par 4,1%.
• Ekonomiskās aktivitātes kritums var būt lielāks, ja karš nerimstas.
• Eksporta, importa mazināšanās ar karā iesaistītajām valstīm mazina tautsaimniecības izaugsmi.
• Cenu kāpums negatīvi ietekmēs Latvijas iedzīvotāju pirktspēju; vajadzēs mērķētu atbalstu.
• Uz Krieviju orientētajās firmās cilvēki var palikt bez darba; uz Rietumiem orientēti uzņēmumi var uzplaukt.
• Bezdarbs palielināsies, tomēr lielāka darbinieku pieejamība būtiski nebremzēs algu pieaugumu.
• Karš Ukrainā slāpēs investīciju aktivitāti, bet tās nepārtrūks.

Lielāka inflācija un zemāka ekonomikas izaugsme

Latvijas Bankā informēja, ka marta prognozes galvenokārt uztveramas kā makroekonomisko tendenču atspoguļojums, jo tās izstrādātas palielinātas nenoteiktības apstākļos. Decembrī 2022. gada IKP izaugsme tika prognozēta 4,2% apmērā, bet 2023. gada – 4% apmērā. Tagad prognozes samazinātas – attiecīgi līdz 1,8% un 3,2%.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste jau iepriekš intervijā Latvijas Radio norādīja, ka par spīti sankcijām Krievijai šogad Latvijā saglabāsies neliela ekonomiskā izaugsme.

Bankā prognozē, ka 2024. gadā varētu būt gaidāma straujākas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās – Latvijas IKP varētu kāpt par 4,1%.

Vienlaikus speciālisti norādīja, ka ekonomiskās aktivitātes kritums šogad var būt lielāks, karadarbībai nerimstot vai pieaugot un sankcijām paplašinoties. "To, kāda ietekme būs tirdzniecības pārtraukšanai ar agresorvalstīm, varam aplēst samērā precīzi, taču daudz neskaidrāka ir iespējamā izejvielu trūkuma un konfidences pasliktināšanās ietekme, kas nelabvēlīgas attīstības gadījumā var sašaurināt gan ražošanu, gan patēriņu un investīcijas. Tas var izraisīt lielāku ekonomiskās aktivitātes kritumu šogad un atlikt izaugsmes atjaunošanos uz vēlāku laiku. Nelabvēlīga karadarbības attīstība uzturētu arī augstākas resursu cenas un inflāciju," norādīja Latvijas Banka.

Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks komentēja: "Prognozes pašreizējā brīdī ir kā loterija."

Latvijas inflācijas prognoze 2022. un 2023. gadam paaugstināta attiecīgi līdz 9,5% un 3,7% globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpuma dēļ, kas pastiprinājās pēc karadarbības sākšanās Ukrainā. Pagājušā gada decembra prognoze 2022. gada inflācijai bija 6,1%, bet 2023. gada inflācijai – 2,9%.

2024. gada inflācijas prognoze (2,1%) atspoguļo energoresursu cenu samazināšanos, tomēr saglabāšanos augstākos līmeņos nekā iepriekšējos gados.

"Inflācija ir stipri augstāka nekā prognozēts un būs stipri augstāka, jo ir energoresursu cenu kāpums un karš Ukrainā.

Mēs balstām monetāro politiku, lai sekotu procentu kāpums," komentēja Latvijas Bankas prezidents Kazāks.

Krievijas un Ukrainas karš atbalsojas pasaules un Eiropas lēnākā izaugsmē 

Latvijas Bankā arī norādīja, ka Krievijas agresija Ukrainā mazinās globālās tautsaimniecības izaugsmi. Tāpat nenoteiktība par naftas un gāzes piegādēm, kā arī alternatīvu avotu pieejamību rada energoresursu un citu izejvielu cenu lielu svārstīgumu un atrašanos augstā līmenī.

"Inflācijas rādītājiem pieaugot līdz vēsturiski augstam līmenim, vadošās centrālās bankas sāk virzību uz monetārās politikas normalizāciju. Monetārās politikas lēmumu pieņēmēju izaicinājums ir veidot tādu monetāro politiku, kas mazinātu inflāciju, bet neiedragātu izaugsmi," norādīja Bankā.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome ir lēmusi par monetārās politikas instrumentu pielāgošanu, paredzot straujāku neto aktīvu iegāžu samazināšanu un turpinot atkārtoti ieguldīt dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas. ECB Padome nopietni uztver augsto inflācijas līmeni, bet vienlaikus Krievijas un Ukrainas karš palielina nenoteiktību, kas liek ECB Padomei būt piesardzīgai un pakāpeniski virzīties uz monetārās politikas normalizāciju, uzsverot iespēju koriģēt savu politiku atbilstoši norisēm tautsaimniecībā.

Energoresursu un bēgļu krīze risināma ar mērķētiem fiskālās politikas atbalsta pasākumiem, norādīja Bankā.

Atbalsts jāsniedz mazturīgākajām iedzīvotāju grupām. Rutkaste uzsvēra, ka nemērķēts atbalsts Latvijai maksā visdārgāk. Pēc viņa teiktā, nauda "jānovirza caur pašvaldībām tiem, kuriem vajag vairāk".

Kazāks piebilda: "Ja Latvijā parādīsies liels atbalsts, būs augstāka inflācija."

Krievijas iebrukums Ukrainā strauji nomāc Latvijas tautsaimniecības izaugsmi 

Kara ietekme uz tautsaimniecības izaugsmes mazināšanos izpaudīsies galvenokārt pa šādiem kanāliem:

• eksporta sašaurināšanās uz agresorvalstīm saistībā ar novēršanos no ekonomiskās sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju. To noteiks gan sankcijas un norēķinu problēmas, gan uzņēmumu pašu iniciatīva;
• importa izejmateriālu un komponentu piegāžu pārkārtošana no karā iesaistītajām valstīm. Alternatīvu piegādātāju atrašana prasa laiku, ierobežojot ražošanu un palielinot cenas;
• jau iepriekš augušo globālo energoresursu un citu izejvielu un materiālu cenu kāpums pastiprināsies; 
• gaidāma konfidences pasliktināšanās un nedrošības pieaugums reģionā. 

Karš Ukrainā pastiprina cenu kāpumu un negatīvi ietekmē Latvijas iedzīvotāju pirktspēju:

• augstāka inflācija gandrīz visiem produktiem, īpaši degvielai, gāzei, siltumam, elektrībai, pārtikai, nozīmē, ka par to pašu naudas summu ikviens var nopirkt mazāk;
• valsts atbalsts ļauj vieglāk pārciest cenu kāpumu. Cenām turpinot augt, mērķēts valsts atbalsts mazturīgākajām iedzīvotāju grupām joprojām būs aktuāls. 
• Vienlaikus kara izraisītā krīze (tāpat kā Covid-19 pandēmijas ietekme) uzņēmumus un iedzīvotājus skars atšķirīgi;
• uzņēmumi, kuri joprojām bija atkarīgi no Krievijas tirgus, bet nespēj pārorientēties uz citiem tirgiem, būs spiesti sašaurināt vai pat apstādināt darbību. Darbinieki zaudēs darbu – tie papildinās bezdarbnieku rindas un viņu ienākumi saruks;
• uzņēmumi, kuri eksportā orientēti uz Rietumu tirgiem, var spēcīgi augt. Paredzams liels pieprasījums pēc sankcijām pakļauto valstu un Ukrainas nepiegādāto ražojumu aizstāšanas. Šie uzņēmumi spēs pelnīt un arī palielināt darbinieku algas;
• Latvijā bezdarbs palielināsies, tomēr lielāka darbinieku pieejamība būtiski nebremzēs algu pieaugumu – tas joprojām paredzams straujš. Esošie bezdarbnieki nespēs apmierināt pieprasījumu pēc trūkstošajiem kvalificētajiem darbiniekiem augošajās nozarēs.

Karš Ukrainā slāpēs investīciju aktivitāti:

• materiālu un izejvielu trūkuma apstākļos ražošana kļūst dārgāka, mazinot uzņēmumu spēju un vēlmi investēt;
• sankcijas ierobežo būvmateriālu pieejamību un paaugstina cenas, un investīciju projekti tiek atlikti vai pārtraukti;
• konfidences pasliktināšanās var negatīvi ietekmēt finansēšanas nosacījumus;
• tomēr investīciju plūsma nepārtrūks, jo Eiropas fondi būs pieejami un tiek īstenoti Krievijas energoresursus aizstājoši projekti.

Latvijas Bankā arī norādīja, ka valsts atbalsts enerģijas cenu un bēgļu krīzē, drošības stiprināšanas izdevumi, investīcijas virzībai uz klimata mērķu sasniegšanu – tās ir uzskatāmākās aktualitātes, kuras palielina budžeta deficītu. Vienlaikus tas ir arī atbalsts ekonomiskajai aktivitātei. 

KONTEKSTS:

Finanšu ministrija martā samazināja šī gada IKP pieauguma prognozi līdz 2,1%, bet nākamā gada līdz 2,5%.

Jau ziņots, ka februārī, salīdzinot ar pagājušā gada periodu, gada inflācija sasniegusi 8,7%, un lielākais cenu kāpums ir pārtikai.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,3%. Straujo cenu kāpumu 2021. gadā galvenokārt ietekmēja trīs lietas:  mājokļa izdevumu, transporta pakalpojumu un pārtikas preču sadārdzināšanās. Tātad pieauga pamatvajadzību izmaksas. Šāda situācija Latvijā nav redzēta jau 12 gadus, norādījanstatistikas pārvaldē.

Eiropas Komisija (EK) samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 5% līdz 4,4%, paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi starp Baltijas valstīm. Vienlaikus EK palielinājusi inflācijas prognozi, sagaidot, ka patēriņa cenas šogad Latvijā augs par 5,9% pretstatā iepriekš prognozētajiem 3,6%.