Latvijas Banka IKP un inflācijas prognozes pārskatījusi, ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, tai skaitā Covid-19 izplatības otrā viļņa ietekmi un 3. ceturkšņa tautsaimniecības atveseļošanos, kas bijusi straujāka, nekā gaidīts.
Savukārt inflācijas prognoze ir nedaudz samazināta – līdz 0,1% 2020. gadā un 1,1% 2021. gadā. Latvijas Banka septembrī prognozēja, ka inflācija šajā gadā būs 0,2%, bet nākamgad – 1,4%.
Saskaņā ar Latvijas Bankas ekonomistu vērtējumu pasaules un eiro zonas tautsaimniecības izaugsmes perspektīvas joprojām ir cieši pakļautas Covid-19 pandēmijas norisei. Pašlaik ar Covid-19 izplatību saistītā statistika ir nelabvēlīga, vienlaikus optimistiskāku noskaņojumu rada vakcīnu testu rezultāti un atsevišķās valstīs jau sāktā vakcinēšana. Joprojām nenoteiktību uztur nesaskaņotie Eiropas Savienības (ES) un Apvienotās Karalistes tirdzniecības nosacījumi saistībā ar breksita procesu, kā arī, neraugoties uz ASV prezidenta vēlēšanu rezultātiem, tirdzniecības attiecības ar ASV.
Latvijas Bankā atzīmēja, ka vadošo pasaules centrālo banku, tostarp Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenotā monetārā politika nodrošina ļoti labvēlīgus finansēšanas nosacījumus finanšu tirgos un apliecina gatavību nepieciešamības gadījumā sniegt papildu monetāro atbalstu tautsaimniecībai.
Covid-19 pandēmijas saasināšanās nosaka nepieciešamību arī pēc fiskālās politikas atbalsta. Īstermiņā plašs atbalsts palīdz gan saglabāt iedzīvotāju ienākumus, gan balsta uzņēmumu likviditāti pēc pārciestā Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa.
Latvijas valdība ir nonākusi pie plašāka atbalsta tvēruma; svarīgi diskusijās nezaudēt sabiedrības uzticību,
norādīja centrālajā bankā.
Savukārt valdības investīciju projektu efektīva ieviešana ļautu tautsaimniecībai spēcīgi augt ilgtermiņā. Latvijas dalība eiro zonā un ECB atbalstošā monetārā politika nodrošina to, ka šajā krīzē Latvijas valdībai ir pieejams finansējums ar ļoti izdevīgiem nosacījumiem, turklāt relatīvi zemais valsts parāda līmenis (šogad prognozējams ap 45% no IKP) ļauj aizņemties produktīvu investīciju finansēšanai.
Latvijas Bankā norādīja, ka iepriekšējā globālajā finanšu krīzē straujākais kritums skāra investīcijas, bet Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze visnozīmīgāk skar privāto patēriņu. No jauna ieviestie ierobežojošie pasākumi un saasinātā nenoteiktība atkal mazinās patēriņu īstermiņā, bet radušies ietaupījumi spēcinās tēriņus, situācijai uzlabojoties.
ES fondu finansējums, valdības atbalsta pasākumi un nākamajā gadā arī "Next Generation EU" finansējuma pieejamība balstīs investīciju izaugsmi. Preču eksporta norises uzturēs mazāki piegādes ķēžu pārrāvumi nekā Covid-19 pandēmijas sākumposmā, kā arī Latvijas preču eksporta struktūra. Pašreizējās krīzes laikā veiksmīgi turpinājies pārtikas produktu eksports, un gaidāma arī pieprasījuma noturība kokmateriālu un elektronikas tirgos, atzīmēja Latvijas Bankā.
Līdz ar Covid-19 izplatības otro uzliesmojumu pastiprinātie ierobežojošie pasākumi sarežģī darba tirgus situāciju, kas jau atspoguļojas uzņēmumu aptaujas datos, paredzot nodarbinātības samazināšanos tuvākajos mēnešos. Savukārt plašāks valsts atbalsta pasākumu klāsts nekā pavasarī (papildus dīkstāves pabalstiem pieejamās algu subsīdijas daļējas nodarbinātības gadījumā, kā arī atbalsts apgrozāmajiem līdzekļiem) kavēs strauju bezdarba pieaugumu. Tomēr, uzņēmumu finanšu situācijai pasliktinoties vājākas prognozētās ekonomiskās aktivitātes ietekmē, nākamgad bezdarba līmenis varētu augt. Lielāka darbaspēka pieejamība palēninātu darba samaksas kāpumu, bet 2021. gadā to pastiprinās minimālās algas, kā arī mediķu un pedagogu algu paaugstināšana.
Patēriņa cenu dinamika gada dalījumā saglabājas deflācijas teritorijā un kopumā atbilst prognozētajai.
Trim ceturtdaļām produktu cenas aug straujāk par kopējo inflāciju, un gaidāms, ka deflācijas periods nebūs ilgstošs.
Covid-19 izplatības ierobežojumu ietekme uz pakalpojumu cenām (īpaši uz izmitināšanas pakalpojumu, gaisa transporta un komplekso atpūtas pakalpojumu cenām) ir negatīva, tomēr vairāku pakalpojumu cenas turpina augt, jo ierobežojošo pasākumu ieviešana un mazāka klientu plūsma palielina to izmaksas uz vienu klientu.
Ekonomiskās aktivitātes un darba samaksas kāpuma palēnināšanās ietekmē arī cenu dinamiku. 2021. gada prognozē ietverta arī pazeminātās pievienotās vērtības nodokļa likmes saglabāšana Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem. Ziņas par veiksmīgu Covid-19 vakcīnu testēšanas norisi veicina naftas pieprasījuma un cenas kāpumu. Paredzams, ka vidējā termiņā līdz ar ekonomiskās aktivitātes un naftas cenas mērenu atveseļošanos inflācija turpinās pakāpeniski palielināties un 2022. gadā sasniegs 1,6%.
Latvijas Bankā norādīja, ka stkarībā no Covid-19 pandēmijas attīstības un medicīnisko risinājumu ieviešanas gaitas izstrādāti arī alternatīvi ekonomiskās izaugsmes scenāriji. Labvēlīgajā scenārijā, pieņemot, ka medicīniskie risinājumi tiek sekmīgi ieviesti 2021. gada laikā, ierobežojumu atcelšana un tautsaimniecības attīstībai normālu apstākļu atjaunošanās varētu notikt agrāk nekā citos scenārijos. Nelabvēlīgajā scenārijā medicīnisko risinājumu ieviešana prasītu vairāk laika, tādējādi ar Covid-19 pandēmiju saistītie ierobežojumi pakāpeniski izzustu visā prognozes horizontā - līdz 2023. gadam, atstājot ilgstošu negatīvu ietekmi uz IKP.
