Vēl pērn decembrī Latvijas Banka prognozēja Latvijas IKP pieaugumu 2019. gadā 3,5% līmenī, jūnijā šī prognoze galvenokārt ārējo faktoru ietekmē tika samazināta līdz 2,9%, bet aktuālais novērtējums liecina, ka tautsaimniecības izaugsme šogad būs 2,5% līmenī (sezonāli izlīdzināti dati).
Lai arī 2019. gada valsts budžets tika veidots, balstoties uz optimistiskām IKP pieauguma prognozēm, tomēr, neskatoties uz zemāku izaugsmi par plānoto, budžeta izpilde būs tuvu plānotajam, vērtē Latvijas Banka.
Latvijas Banka koriģējusi arī 2020. gada ekonomikas izaugsmes prognozi – gaidāms, ka Latvijas tautsaimniecība augs par 2,6% (sezonāli izlīdzināti dati). Iepriekšējā prognoze liecināja par 3,1% izaugsmi.
“Arvien skaidrāk iezīmējas, ka esam jau pāri ekonomiskā cikla virsotnei un tautsaimniecības izaugsme pamazām sāk bremzēties. Turklāt šī bremzēšanās pastiprinās,” komentēja Rimšēvičs.
Lai gan IKP pieauguma prognoze ir bāzes scenārijs, viņš mudināja valdošās globālās nenoteiktības apstākļos būt gataviem dažādiem notikumu attīstības scenārijiem. “Un, lai arī šobrīd izskatās, ka nākamā gada budžets tiek būvēts uz pietiekami konservatīva plānotās izaugsmes scenārija, fakts, ka šī gada laikā esam bijuši spiesti regulāri pazemināt tautsaimniecības nākotnes izaugsmes prognozes, liek būt piesardzīgiem arī attiecībā uz 2020. gada budžetu.
Turpinoties vai pat pastiprinoties nelabvēlīgajai ārējās vides iedarbībai, nav izslēgts, ka arī pašreizējās 2020. gada izaugsmes prognozes var nākties koriģēt lejupvērstā virzienā,” norādīja Latvijas Bankas vadītājs.
Savukārt inflācija turas ap 3%, kas atbilst ekonomikas situācijai, norāda Latvijas Banka.
Pašlaik lēnāka ekonomiskā izaugsme vēl neatspoguļojas inflācijā.
Pamatinflācija, atpaliekot no ekonomikas cikla, vēl joprojām uzrāda pakāpenisku pieauguma izaugsmes tendenci. Saglabājoties augstam atalgojuma gada pieauguma tempam, arī pakalpojumu cenu inflācija, kas visvairāk reaģē uz iekšzemes darbaspēka izmaksu pārmaiņām, pārsniedz 3%.
Tomēr Latvijas Banka paredz, ka līdz ar ekonomikas aktivitātes bremzēšanos arī inflācija pakāpeniski samazināsies. Inflācijas samazinājumu veicinās arī globālo pārtikas izejvielu (kviešu, piena) cenu dinamika, kas pēdējo mēnešu laikā bijusi lejupvērstaar samazinošu tendenci. Naftas cenu dinamika uzrāda lielu nenoteiktību, jo globālā pieprasījuma vājināšanās ietekmi atsver piedāvājuma šoki, piemēram, nesenais uzbrukums Saūda Arābijas naftas pārstrādes infrastruktūrai.
Ņemot to vērā, Latvijas Bankas inflācijas prognoze šim un nākamajam gadam tiek atstāta nemainīga – attiecīgi 2,9% un 2,5%.
