Situācija ar “ABLV bank”
ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija rosinājusi "ABLV Bank" piemērot sankcijas par to, ka tā organizējusi naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas finansēt Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmu un arī liela apjoma nelegālās aktivitātes Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
ASV institūcija arī paudusi, ka Latvijā trešās lielākās bankas vadība izmantojusi kukuļošanu, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas, tādā veidā mazinot draudus savam biznesam.
Bankas vadība noliedz izskanējušos apgalvojumus, uzsverot, ka ir ieguldījusi lielus līdzekļus operāciju drošībai un atbilstībai likumam, kā arī norāda, ka jau sadarbojas ar ASV, lai tās pārskatītu savus priekšlikumus par sankcijām.
FKTK skaidroja, ka pārmetumi "ABLV bankai" ir balstīti uz pagātnes notikumiem, taču pēdējos divos gados naudas atmazgāšanas novēršanas jomā ir daudz uzlabojumu.
Līdzīgi kā ar iepriekš sniegto 97,5 miljonu eiro aizdevumu, arī šajā gadījumā Latvijas Banka, īstenojot monetārās politikas operācijas un saņemot bankas uzraugu novērtējumu, var nodrošināt ārkārtas likviditātes palīdzību komercbankai.
Pašlaik centrālā banka vērtē kā aizdevuma ķīlu piedāvātos vērtspapīrus. Par aizdevumu izsniegšanu saņemts "ABLV Bank" uzraugošās Eiropas Centrālās bankas (ECB) novērtējums.
Aizdevuma apmērs būs krietni mazāks par "ABLV Bank" izteikto vēlamo summu – 480 miljoniem eiro. Turklāt summu noteikšot nevis bankas "ABLV Bank" vēlmes, bet spēja piedāvāt kvalitatīvu vērtspapīru ķīlu, kas ļautu centrālajai bankai atbildīgi un droši izsniegt ārkārtas likviditātes aizdevumu.
"Ir saņemts atzinums no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), kas tajā izsaka atbalstu šī aizdevuma piešķiršanai,” teica Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.
"Tas nozīmē – tad, kad Latvijas Bankas padome saņems novērtējumu šai ķīlai, tās vērtībai, izlems jautājumu par ārkārtas aizdevuma piešķiršanu."
Latvijas Bankā norādīja arī, ka ārkārtas aizdevumu komercbankai "ABLV Bank" aicinājusi izsniegt FKTK. Tā gan norāda, ka FKTK un ECB vien sniegušas novērtējumu.
"Lēmumu par ārkārtas likviditātes palīdzības sniegšanu kredītiestādei pieņem Latvijas Banka. Savukārt lūgumu izskatīt iespēju aizdevumu saņemt Latvijas Bankai izsaka pati kredītiestāde. FKTK pirms tam atbilstoši Latvijas Bankas noteikumiem sniedz tai novērtējumu par kredītiestādes finanšu stāvokli, lai Latvijas Banka varētu pieņemt atbilstošu lēmumu," skaidroja FKTK pārstāve Agnese Līcīte.
Latvijas Banka aicinājusi skatīt šo jautājumu Finanšu ministrijas organizētajā un finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (Zaļo un Zemnieku savienība) vadītajā Latvijas pastāvīgajā darba grupā iespējamas finanšu krīzes vadības jautājumos. Nekādi lēmumi šajā jautājumā gan neesot plānoti.
KONTEKSTS:
Pēc ASV paziņojumiem par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās bankai radās grūtības. Lai apturētu strauju līdzekļu aizplūšanu no bankas, FKTK svētdien, 18.februārī, pēc ECB instrukcijām nolēma uz laiku noteikt “ABLV Bank” maksājumu ierobežojumus.
"ABLV Bank" pirmdien, 19.februārī, paziņoja, ka nolēmusi lūgt aizdevumu Latvijas Bankai līdz 480 miljoniem eiro. Latvijas Banka aizdeva teju piecreiz mazāku summu – 97,5 miljonus eiro, pretī saņemot vērtspapīru ķīlu. Šajā finanšu tirgus darījumā netiek izmantoti valsts budžeta līdzekļi. Turklāt par labu centrālajai bankai dotās vērtspapīru ķīlas vērtība būtiski pārsniedz aizdevuma apjomu, norāda Latvijas Bankā.
Komercbanka pirmdien arī paziņoja, ka kopš pagājušās trešdienas, kad ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas atmazgāšanas shēmās, līdz svētdienai, kad bankai noteikti ierobežojumi, no "ABLV Bank" izņemti 600 miljoni eiro. Izejošo maksājumu skaits bija palielinājies divarpus reizes.
"ABLV Bank" bija uzdots līdz trešdienai, 21.februārim, izstrādāt un FKTK iesniegt komercbankas darbības situācijas stabilizācijas plānu. To, pēc "ABLV Bank" pārstāvju iepriekš teiktā, bija plānots otrdien, 20. februārī, prezentēt ECB. Plāns paredzot pārdot daļu no komercbankas rīcībā esošā vērtspapīru portfeļa, kura vērtība kopumā esot aptuveni 1,5 miljardi eiro.
