Viņš atzina, ka Covid-19 krīzē vairāk skartajās nozarēs, tostarp avio pasažieru pārvadājumu un viesnīcu nozarē, ieņēmumu samazinājums ir tik būtisks, ka "tālāk vairs nav, kur krist". Taču ekonomika kopumā pielāgojas Covid-19 krīzes apstākļiem, tostarp strādājošie iespēju robežās strādā attālināti.
Pēc Strazda sacītā, sliktākais Latvijas ekonomikā ir aiz muguras. Šajā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada IKP saruks par aptuveni 5%.
"Nākamgad vajadzētu būt nelielam pieaugumam salīdzinājumā ar šā gada zemajiem līmeņiem," teica Latvijas Bankas ekonomists.
IKP pieauguma apmērs nākamgad, salīdzinot ar 2020. gadu, būs atkarīgs no tā, vai pavasarī piedzīvosim trešo Covid-19 uzliesmojumu. Ekonomika nākamgad, salīdzinot ar šā gada zemo līmeni, pieaugs, tomēr vēl nesasniegs 2019. gada IKP līmeni. Tas, visticamāk, notiks 2022. gadā, lēsa Strazds.
Viņš atzina, ka tajās valstis, kur nosaka dažādus ierobežojumus Covid-19 izplatības mazināšanai, arī ekonomikas kritums ir mazāks. Gadījumā, ja valdība lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un papildu ierobežojumiem, būtu jāparedz atbalsts uzņēmumiem.
Vērtējot pavasarī ieviestos atbalsta pasākumus, Strazds sacīja, ka tagad vairāk būtu nepieciešams atbalstīt mājsaimniecības.
To darīja kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva, kur arī patēriņa kritums ekonomikā bija mazāks. "Ierobežojumiem būtu jānāk kopā ar atbalsta pasākumiem," piebilda Strazds.
