Pēc Bērziņa teiktā, Latvija pašlaik piedzīvo grūtus laikus. Smagi iedragāta banku sektora reputācija, kas saistīts ar iespējamiem korupcijas gadījumiem un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Pret šiem pārkāpumiem jābūt "nulles tolerancei", teica centrālās bankas vadītāja amata kandidāts, norādot, ka pirmais darbs Latvijas Bankas vadībā būtu darbs pie banku sektora reputācijas atjaunošanas.
Tāpat Bērziņš vēlas Latvijā plašākas diskusijas par Eiropas Centrālajā bankā (ECB) skatītajiem jautājumiem saistībā ar eirozonas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem. Viņš minēja, ka trešdaļā eirozonas valstu nesen bijušas karstas diskusijas par ECB lēmumu vēl vairāk samazināt noguldījumu iespēju uz nakti likmi. Lai gan šī ir "tehniska debate", tomēr Latvijas pozīcijai šajos jautājumos būtu jābūt skaidrākai.
Latvija Bankas prezidenta amata kandidāts uzskata arī, ka centrālajai bankai būtu jāpiedāvā vairāk iniciatīvas kreditēšanas veicināšanai Latvijā – būtu konkrēti jāpasaka, kā tieši varētu veicināt kreditēšanu Latvijā.
Šādas iniciatīvas Latvijas Bankas prezidents varētu virzīt un ieteikt valdībai. Tāpat Latvijas Bankai būtu jāpiedāvā vairāk iniciatīvas valsts tautsaimniecības attīstībai.
Bērziņš uzskata arī, ka iespējams samazināt Latvijas Bankas izmaksas, pārskatot darbinieku skaitu. Viņš neminēja, cik lielā mērā varētu samazināt centrālajā bankā strādājošo skaitu, taču norādīja, ka viņa vadībā "Altum" piecu gadu laikā darbinieku skaits sarucis par 20%. Bērziņš atzīmēja arī – ja kļūtu par Latvijas Bankas prezidentu, rosinātu centrālās bankas vadītāja atalgojuma samazināšanu. Viņš gan atturējās minēt, cik lielam būtu jābūt šim atalgojumam.
Pēc Latvijas Bankas publiskotās informācijas, centrālās bankas prezidenta atalgojums mēnesī ir 12 642 eiro, kamēr prezidenta vietnieka atalgojums ir 10 805 eiro, bet padomes locekļu – 8386 eiro, vēsta LETA.
Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts atzina, ka atbalstītu finanšu sektoru uzraugošās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu centrālajai bankai.
"Saprotu tos argumentus. (..) Uzskatu, ka ir tā stunda "x", kad tas ir jādara," teica Bērziņš.
Viņš atzina, ka trešdien, 27. novembrī, aicināts uz trim Saeimas frakcijām – pie Jaunās konservatīvās partijas, "KPV LV" un Nacionālās apvienības, lai izklāstītu savu redzējumu par Latvijas Bankas vadību. Pēc šīm sarunām, iespējams, varēs pateikt, vai būs desmit deputātu atbalsts viņa kandidatūras virzīšanai tālāk.
KONTEKSTS:
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča amata pilnvaru termiņš beidzas 21. decembrī. Kandidatūras šim amatam jāizvirza no 22. līdz 29. novembrim. Saskaņā ar likumu Latvijas Bankas prezidentu pēc ne mazāk kā desmit deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.
Valdību veidojošo partiju politiķi šīs nedēļas laikā apņēmušies izraudzīties vienu no četriem pašreizējiem kandidātiem uz Latvijas Bankas prezidenta amatu. Pašlaik koalīcija tiek apspriesti četri kandidāti Latvijas Bankas prezidenta amatu:
- Fiskālās disciplīnas padomes locekle Inna Šteinbuka,
- Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks,
- Apvienoto Arābu Emirātu Centrālās bankas eksperts Uldis Cērps,
- “Altum” vadītājs Reinis Bērziņš.
