Uzņēmums pārskatījis plānoto un uzsākto Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansēto projektu īstenošanas iespējas, ņemot vērā to, ka turpinās kravu pārvadājumu apjoma kritums un uzņēmums nespēj 2020. gadā nodrošināt finanšu līdzsvaru bez papildu finansējuma no valsts budžeta.
"Latvijas dzelzceļš" Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas periodā līdz šim plānoja īstenot divus cieši saistītus projektus – "Daugavpils pieņemšanas parka un tam piebraucamo ceļu attīstība" un "Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācija".
"Šo abu projektu plānošana un sagatavošana tika veikta periodā, kad pa dzelzceļa infrastruktūru tika pārvadāti 45-55 miljoni tonnu gadā. Šobrīd situācija ir būtiski mainījusies, un globālo tendenču un ģeopolitiskās situācijas radītās izmaiņas kravu pārvadājumu kopējā apjomā un kravu segmentos liek veikt korekcijas arī dzelzceļa investīciju projektos," norādīja "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.
Esošā un prognozējamā situācija transporta un tranzīta nozarē, tostarp kravu pārvadājumu apjomu tendences pārskatāmā nākotnē liecina, ka šādos apstākļos šo liela mēroga dzelzceļa investīciju projektu realizēšana nebūs pietiekami ekonomiski pamatota,
jo pēc jaunas dzelzceļa infrastruktūras var nebūt atbilstoša pieprasījuma un dzelzceļa infrastruktūras lietotāji nespēs nosegt izveidotās dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izmaksas bez valsts budžeta finansējuma atbalsta.
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, pagājušajā nedēļā "Latvijas dzelzceļa" valde pieņēma lēmumu izbeigt Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projektu, un uzņēmuma padome šo lēmumu pirmdien, 23. martā, apstiprināja.
"Pašlaik LDz aktīvi strādā ne tikai pie tehnoloģisko procesu pārskatīšanas, darbības efektivitātes palielināšanas un izmaksu samazināšanas, bet mūsu uzmanības centrā ir arī jauna biznesa modeļa izveide, kravu pārvadājumu mērķa tirgu paplašināšana un kravu segmentu diversifikācija. Man ir pamats pārliecībai, ka "Latvijas dzelzceļam" izdosies atgūt finanšu līdzsvaru un kļūt par mūsdienīgu, efektīvu un konkurētspējīgu uzņēmumu, un, kravu pārvadājumu apjomiem iespējami palielinoties, būs pamats atgriezties pie finansiāli ietilpīgiem dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektiem," norādīja Kleinbergs.
Apzinoties, ka dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana pašreizējā kvalitātes un drošības līmenī nav iespējama bez tās turpmākas attīstīšanas, "Latvijas dzelzceļš" uzskata, ka ilgtspējīgas infrastruktūras darbības nodrošināšanai ir stratēģiski svarīgi īstenot mazāk apjomīgus projektus, turklāt ņemot vērā to dzelzceļa infrastruktūras lietotāju pieprasījuma apmierināšanu, kuru segmentos ir vērojams pieaugums, proti, pasažieru pārvadājumi.
Tādējādi "Latvijas dzelzceļš" uzskata par nepieciešamu izmantot iespēju pieejamo ES Kohēzijas fonda finansējumu pārdalīt alternatīviem un mazāk finansiāli ietilpīgiem projektiem, kas ir vērsti uz klimata mērķu sasniegšanu transportā un multimodālas pasažieru pārvadājumu sistēmas attīstību.
Par alternatīvu projektu realizācijas iespējām "Latvijas dzelzceļš" ir uzsācis konsultācijas ar Satiksmes ministriju (SM).
Tāpat arī tiks veiktas konsultācijas ar SM par iespējamiem grozījumiem Indikatīvajā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānā 2018. – 2022. gadam un daudzgadu līgumā “Par VAS ”Latvijas dzelzceļš” pārvaldīšanā esošās publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas un attīstības plānošanu un finansēšanu”.
KONTEKSTS:
Dzelzceļa elektrofikācijas projekta īstenošanu 2017. gada sākumā atbalstīja Ministru kabinets, vēlāk arīdzan akceptējot "Latvijas dzelzceļa" panāktās izmaiņas saistībā ar projekta izmaksām, samazinot tās līdz 441 miljonam eiro sākotnēji plānoto 519 miljonu eiro vietā. Projektam bija paredzēts piesaistīt Eiropas Investīciju bankas līdzekļus.
"Latvijas dzelzceļa" iepirkumā par dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmās kārtas izbūvi pērn rudenī pieteicās četri pretendenti - personu apvienība "Inabelec", personu apvienība "Siemens-TSO-BMGS", personu apvienība "Cobra-Arčers" un personu apvienība "LREC". Dzelzceļa elektrifikācijas pirmā posma kopējās izmaksas plānotas 441 miljona eiro apmērā.
"Latvijas dzelzceļš" šā gada sākumā paziņoja, ka līdz šā gada beigām plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības ar aptuveni 1500 darbiniekiem. Tas skaidrots ar kravu pārvadājumu negatīvajām tendencēm un nepieciešamību būtiski paaugstināt "Latvijas dzelzceļa" saimnieciskās darbības efektivitāti, tādējādi stabilizējot uzņēmumu.
"Latvijas dzelzceļš" ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas darbinieku skaits uzņēmumā tuvojās 22 000, bet pēc biznesa modeļa reorganizācijas un efektivitātes palielināšanas "Latvijas dzelzceļa" koncernā 2019. gada sākumā strādājošo skaits bija nepilni 10 000.
Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDZ Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDZ infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDZ ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDZ apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDZ loģistika".
