Koncerns “Latvijas dzelzceļš” līdz šim bijis viens no lielākajiem darba devējiem valstī. Pērn vien tas savos uzņēmumos nodarbinājis vairāk nekā 11 000 strādājošo. Tiesa, turpmāk tik liels strādājošo skaits vairs nebūs nepieciešams. Jau šobrīd uzņēmumā ir uzsākta darbaspēka optimizācija jeb, citiem vārdiem sakot, – darbinieku skaita samazināšana.
Pēdējos gados uzņēmumam nav klājies viegli. Vēl 2014.gadā pa dzelzceļu tika pārvadāti 57 miljoni tonnu kravu, bet kopš 2014. gada šis rādītājs slīdējis lejup. 2016. gadā pārvadāto kravu apjoms jau bijis tikai 47,8 miljoni tonnu. Pirms diviem gadiem dzelzceļnieku arodbiedrība šo problēmu pārrunāja ar Satiksmes ministrijas un koncerna vadību, brīdinot – ja situācija neuzlabosies, var nākties atlaist aptuveni 500 strādājošo.
Algas neceļ, masveida atlaišanas noliedz
Labāk nav kļuvis arī pērn, kad pārvadājumi sarukuši līdz 43,8 miljoniem tonnu. Masveida darbinieku atlaišanu amatpersonas noliedz.
“Nav tādas plānotās cilvēku skaita atlaišanas, ir darbības optimizācija, kurā darbaspēka skaits mainās,” skaidroja satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība).
“Latvijas dzelzceļā” skaidro – darbavietu samazinājums uz optimizācijas rēķina saistīts ar jaunu dzelzceļa vadības tehnoloģiju ieviešanu. Tāpat uzņēmums mēģinot ātrāk pierunāt doties pensijā vecākos darbiniekus, lai dotu vietu jauniem.
Pērn koncerna mātes kompānijā – a/s “Latvijas dzelzceļš” - darbinieku skaits samazinājies par 331 cilvēku jeb 5,3%. Vairums - 211 - no tiem devušies pensijā. Šogad uzņēmums par došanos pensijā plāno vienoties vēl ar 50 līdz 60 darbiniekiem.
“Mēs jau trīs gadus nepalielinām darbinieku algu. Pirms kāda laika dzelzceļnieki bija pirmajā pieciniekā labi atalgoto darbinieku vidū. Dzelzceļnieku vairs tur nav iekšā,” atzina “Latvijas dzelzceļš” valdes loceklis Ēriks Šmuksts.
“Mūsu darbinieki visi to saprot. Sevišķi Latgales reģions – labi, mēs to saprotam, nedodiet mums algu pieaugumu, bet dodiet iespēju vismaz strādāt par mazāku algu. Ar arodbiedrību arī ir sarunāts, un viņi saprot, ka šajā periodā cilvēkus vajag saglabāt, bet nedomāt par lielu algu,” norādīja Šmuksts.
Bijušie darbinieki kā atlaišanas iemeslu min kravu kritumu
Latvijas Televīzijai izdevās sazināties ar vairākiem darbiniekiem, kuri zaudējuši amatu koncerna uzņēmumos. Intervijas klātienē viņi sniegt atteicās. Atlaisto vidū ir arī gados jauni speciālisti. Darbinieki stāsta, ka viņiem kā iemesls atlaišanai minēts kravu kritums.
“Pagājušā gada beigās struktūrvienībā, kur es strādāju, samazināja štatu par vairākiem cilvēkiem. Šogad to skaits jau bija lielāks. Formulējums – ražošanas nepieciešamība un darba apjoma samazināšanās. Darbiniekiem piedāvāja parakstīt līgumu par izmaiņām darba līgumā. Rezultātā ar atlaižamajiem darbiniekiem tika noslēgti līgumi uz noteiktu laiku (gadījumā, ja kāds cits darbinieks atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai slimo). Tādējādi brīdī, kad beidzas terminētā darba līguma termiņš, darbinieks tiks atlaists bez kompensācijas izmaksas,” stāstīja kāda bijusī dzelzceļa darbiniece.
Dzelzceļnieku intereses pārstāvošā Latvijas Dzelzceļa un satiksmes nozares arodbiedrībā līdzīgi kā pašā koncernā uzskata, ka līdz šim notikušās atlaišanas galvenokārt notikušas uz struktūrvienību apvienošanas rēķina. Cik daudz cilvēkiem pērn darbu nācies zaudēt, arodbiedrībā neatklāj, aicinot to vaicāt koncerna vadībai.
“Arodbiedrība, kur ir iespējams, mēs aicinām darba devēju pārkvalificēt darbinieku, atrast viņam piemērotu darba vietu, ja ir iespējams. [..] Pagaidām tādi ļoti būtiski pārkāpumi no darba devēja puses nav konstatēti, bet mums notiek dialogs,” norādīja Dzelzceļnieku arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Muhlinkins.
Bijušie darbinieki gan kritizē arodbiedrību, pārmetot kūtrumu šādu situāciju risināšanā. Tikmēr koncerna vadība atzīst – sarežģītās situācijas risināšanā nāksies iesaistīties arī valstij, jo, ņemot vērā lielo nodarbināto skaitu, svarīgi izvairīties no sociālās spriedzes.
