EM skaidroja, ka mērķis ir izveidot kompleksu pasākumu kopumu, kas ļautu pārvarēt Covid-19 un tā ietekmes ierobežošanas pasākumu izraisīto ekonomikas krīzi, fokusējoties ne vien uz tautsaimniecības stabilizāciju, bet arī uz krīzes radīto izaugsmes iespēju izmantošanu.
Īstenojot stratēģiju, līdz 2023. gadam plānots:
- publiskās un privātās investīcijas infrastruktūrā ik gadus varētu sasniegt 2,2 miljardus eiro;
- privātā sektora uzņēmumu izdevumi pētniecībai un attīstībai sasniegtu 300 miljonus eiro;
- kreditēšanai un garantijām pieejamais finansējums sasniegtu 1,3 miljardus eiro;
- pieaugušo izglītībā iesaistīto skaits līdz 2023. gadam sasniegtu 165 000 cilvēku;
- eksporta atbalstu saņēmušo uzņēmumu eksporta apmērs ik gadu augtu par 30%.
Stratēģija ietver piecus rīcības virzienus - "Cilvēkkapitāls", "Inovācija", "Biznesa vide eksportspējai", "Finanšu pieejamība" un "Infrastruktūra":
- "Cilvēkkapitāls" citu pasākumu starpā paredz atbalstu bez darba palikušajiem, kā arī tiek piedāvāta jauna pieeja uzņēmējiem konkurētspējas un produktivitātes veicināšanai darbinieku apmācībām. Tāpat iecerēts izveidot augstākās izglītības institūciju vienotu apmācību platformu.
- "Inovācija" savukārt paredz publiskā atbalsta instrumentus - atbalsta pasākumus lietišķo/praktisko pētījumu īstenošanai, kā arī stimulus komersantu ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Plānoti arī pasākumi saistībā ar digitālo tehnoloģiju pielietojuma paplašināšanu u.c.
- "Biznesa vide eksportspējai" paredz sniegt atbalstu ne tikai jau eksportējošiem uzņēmumiem, bet arī radīt iespējas jauniem eksportētājiem, atbalstot starptautiski konkurētspējīgas industrijas uzņēmumus un to produktu virzību eksporta tirgos. Vietējo un ārvalsts investoru efektīvai piesaistei tiks radīts "Zaļais koridors” birokrātijas un administratīvo procesu mazināšanai u.c.
- "Finanšu pieejamība" - īstermiņā atbalsta pasākumi lielajiem komersantiem finanšu instrumentu veidā - garantijas un aizdevumi. Savukārt vidējā termiņā rosināts attīstīt trīs līmeņu finansēšanas sistēmu: krājaizdevu sabiedrības mikrouzņēmumiem, banku kredīti vidējam līmenim un obligācijas un birža lielajiem uzņēmumiem utt.
- "Infrastruktūra" iekšzemes ekonomiskās aktivitātes veicināšanai izmantojami valsts/pašvaldību pasūtījuma instrumenti, tos īstenojot atbilstoši noteiktiem pamatprincipiem.
Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") žurnālistiem pēc Ministru kabineta sēdes atzina, ka Covid-19 krīzes pārvarēšanai kopumā tiks mobilizēti 4,5 miljardi eiro.
Tostarp 2 miljardi eiro paredzēti pasākumiem, par kuriem valdība jau ir pieņēmusi lēmumus, piemēram, pabalstiem, infrastruktūras attīstīšanai, modernizācijas projektiem un citiem, bet 1,5 miljardus eiro plānots novirzīt iztrūkstošo nodokļu aizvietošanai. Savukārt vienu miljardu eiro investīciju veidā mobilizēs privātais sektors.
Latvijas ekonomikas atveseļošanā, pēc premjera sacītā, tiks ieguldīti ievērojami līdzekļi – tie veidos 15% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) un 45% no valsts gada budžeta.
Tas Eiropas Savienības mērogā ir ievērojams ieguldījums, piebilda Ministru prezidents. Pēc viņa teiktā, stratēģija paredz ne tikai to, kā Latvija izkļūs no Covid-19 krīzes, bet arī parāda, kā valsti attīstīsim tālāk.
Apstiprinot stratēģiju Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai, valdība vienlaikus uzdeva ekonomikas ministram izveidot darba grupu, kur ministrijām ne vēlāk kā nedēļas laikā jādeleģē savi pārstāvji. Darba grupai līdz šā gada 1. jūlijam jāizstrādā konkrēti atbalsta pasākumi sadaļās "Cilvēkkapitāls", "Inovācija”, "Eksports", "Finanšu pieejamība" un "Infrastruktūra".
EM norādīja, ka pasākumi plānoti trīs secīgos soļos un attiecīgi laika posmos:
- tautsaimniecības stabilizācijas periods – 2020. gadā īstenojami pasākumi, kas vērsti uz finanšu situācijas stabilizāciju iedzīvotājiem un uzņēmējiem Covid-19 krīzes apstākļos un vīrusa izplatības ierobežošanu Latvijā;
- pārorientācijas periods – 2021.-2022. gados īstenojami pasākumi, kas, ņemot vērā Covid-19 krīzes radītās izmaiņas globālajā ekonomikā, kā arī izmantojot Latvijas tautsaimniecības priekšrocības un izaicinājumus, rada jaunas iespējas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, uzsvaru liekot uz inovāciju, digitālo transformāciju, mūžizglītību, un orientējoties uz ekonomikas strukturālām pārmaiņām, mērķtiecīgi pielāgojot valsts atbalsta mehānismus;
- izaugsmes fāze – sākot no 2023. gada un turpmāk īstenojami pasākumi tautsaimniecības transformācijai, kas balstīti preču un pakalpojumu eksporta dinamiskā attīstībā, nodrošinot tautsaimniecības izaugsmi caur produktivitātes pieaugumu, automatizāciju, digitālo transformāciju, atbalstu uzņēmumu izaugsmei un strauji augošām nozarēm un ekosistēmām.
